/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
2008. gada pārskatā par augstāko izglītību Latvijā apkopotā informācija liecina, ka turpina pieaugt studentu skaits, kuri izvēlas mācīties īsa laika profesionālās augstākās izglītības studiju programmās, kas nodrošina ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa iegūšanu.
Īsā laika profesionālās programmas populārākās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Koledžas programmās augstskolās un koledžās šajā akadēmiskajā gadā imatrikulēti 26 procenti no pamatstudijās uzņemto studējošo kopskaita.
2008./2009. akadēmiskajā gadā valsts un juridisko personu dibinātajās augstskolās un koledžās kopā studē 125 350 studenti, kas ir par 1,3% mazāk nekā iepriekšējā gadā. 2009. gada sākumā Latvijā darbojas 34 augstskolas — 19 valsts dibinātas augstskolas un 15 juridisko personu dibinātas augstskolas, kā arī 26 koledžas, no kurām 18 ir valsts dibinātas un astoņas juridisko personu dibinātas koledžas, kopā tiek īstenotas 919 studiju programmas.
2008./2009. ak. g. valsts budžeta finansēto studentu skaits ir 33 355 (salīdzinot ar 2007./2008. ak. g. palielinājums par vairāk nekā 4%), līdz ar to pieaudzis budžetā studējošo īpatsvars, kas veido 27% no studējošo kopskaita (iepriekšējā gadā — 25%).
Vidējais konkursa koeficients 2008./2009. ak. g. ir 4,0, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, praktiski nav mainījies (3,9 pieteikumi uz vienu valsts budžeta finansētu pamatstudiju vietu).
Būtisku izmaiņu nav arī salīdzinājumā pa izglītības tematiskajām grupām. No studiju jomām 2008./2009. ak. g. populārākās ir informācijas un komunikācijas zinātnes, ekonomika, vadības zinātne un uzņēmējdarbība. Studējošo īpatsvars inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā pieaug pamazām — no 9,2% 2004./2005. ak. g. līdz 11,1% 2008./2009. ak. g. Pēdējos gados palielinās studējošo īpatsvars veselības aprūpes un sociālās labklājības tematiskajā grupā.
Analizējot sieviešu īpatsvaru dažādās izglītības tematiskajās grupās, redzams, ka sievietēm vispopulārākās jomas ir veselības aprūpe un sociālā labklājība (86% no visiem studējošajiem ir sievietes), izglītībā šis īpatsvars ir 85%, humanitārajās zinātnēs un mākslā — 78%, sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās — 68%. Savukārt no inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomās studējošo īpatsvara sievietes ir tikai 21%, dabaszinātnēs, matemātikā un informācijas tehnoloģijās — 31%. Savukārt izglītības tematiskajā grupā «Lauksaimniecība» sieviešu un vīriešu studentu īpatsvars ir gandrīz vienāds.
No 2007. gada vidusskolu absolventiem augstskolās un koledžās iestājušies 77% (2006. gadā šis rādītājs bija 75%).
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārskatiem šoreiz Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta sagatavotajā 2008. gada pārskatā par augstāko izglītību Latvijā iekļauti jauni dati — ir plašāka informācija par koledžām, kas īsteno 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību, dati par augstskolu nodrošinājumu ar datoriem un interneta pieslēgumiem. Ņemot vērā starptautisko organizāciju lielo uzmanību dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā, pārskatā iekļauta informācija par sieviešu studentu skaitu, kā arī sieviešu skaitu un īpatsvaru akadēmiskajā personālā, akadēmisko un zinātnisko grādu vai profesionālo kvalifikāciju ieguvēju skaitā.