Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē notiek plašas diplomu pārbaudes saistībā ar to, ka daži universitātes darbinieki lika studentiem atzīmes, kuras viņi patiesībā nesaņēma. Daudzos gadījumos atzīmes tika paaugstinātas, intervijā radio Baltkom pastāstīja LU Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga. Bet viņa gan neapstiprināja informāciju par to, ka LU studenti «pērk» diplomus, portālam «Apollo» pastāstīja Alise Prohorova, Radio «Baltkom» Ziņu redaktore.
«Patlaban mēs pārbaudām dažus darbiniekus, kuri kaut kādu iemeslu dēļ lika studentiem citas atzīmes. Pagaidām nav nekādu pierādījumu tam, ka viņi to ir darījuši par naudu. Jau ir atrasti darbinieki, kuri lika nepareizās atzīmes. Viens no viņiem, kas tagad ir uz slimības lapas, tiks atlaists,» sacīja Strada-Rozenberga.
Viņa arī pavēstīja, ka šis cilvēks ir universitātes tehniskais darbinieks.
Atgādinām, portāla Mixnews.lv rīcībā nonāca neoficiāla informācija, ka Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē studentiem kādu laiku ir bijusi iespēja «pirkt» atzīmes. Tikušas atklātas neatbilstības starp diplomiem pievienotiem sekmju izrakstiem un atzīmēm elektroniskajā sistēmā.
Notikušo atklājusi pati universitāte un tādēļ tagad notiek plašas diplomu pārbaudes. To apstiprināja arī izglītības ministra Vjačeslava Dombrovska preses sekretāre Anna Kononova.
«Patiešām šogad četriem diplomiem (gan maģistra, gan bakalaura) ir konstatēta neatbilstība starp atzīmju lapām, kas tiek pievienotas diplomam, un atzīmēm universitātes elektroniskajā sistēmā. To atklāja pati Latvijas Universitāte un patlaban veic plašu diplomu pārbaudi,» skaidroja Kononova.
Sarunā ar radio Baltkom informāciju par notiekošajām pārbaudēm ne noliedza, ne apstiprināja LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs, konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Plēps. Taču viņš pastāstīja par dīvainu tendenci, kas šogad bija vērojama diplomdarbu aizstāvēšanā.
«Es nevaru ne noliegt, ne apstiprināt šo informāciju, jo tas ir jautājums dekanātam. Es par to neko nezinu. Es tikai zinu par valsts eksāmenu rezultātiem. Šogad bija ļoti daudz studentu, kuri nespēja nokārtot valsts eksāmenu pirms diplomdarbu aizstāvēšanas. Tagad tiem būs jāstājas apelācijas komisiju priekšā,» paskaidroja Plēps.
Radio Baltkom aptaujāto ekspertu viedokļi par iespējamu atzīmju pirkšanu bija ļoti dažādi.
Tā, Latvijas juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka pieļāva, ka šādi gadījumi ir iespējami, jo ar «pirktajiem» diplomiem ir nācies saskarties ne reizi vien.
«Mūsu organizācija cīnījās ar viltotu diplomu Sociālo tehnoloģiju augstskolā, proti, diploms tika izsniegts studentam, kurš sesijas un aizstāvēšanas laikā atradās Amerikā. Teorētiski tas ir iespējams jebkurā valsts augstskolā, jo kontroles sistēma visur ir līdzīga. Es nerunāšu par konkrētu fakultāti vai personu, jo precīzi nezinu, bet par atzīmju un diplomu pirkšanu ir jārunā, jo sekas izjūt visa sabiedrība. Iedomājieties, kāds mācās, pavada garas stundas bibliotēkā, bet cits vienkārši samaksā un saņem tādu pašu diplomu. Un pēc tam darba vietā pieņem lēmumus, kas neatbilst zināšanām, kuras valsts mēģināja viņam nodrošināt,» skaidroja Bunka.
Savukārt kāds sabiedrībā pazīstams Juridiskās fakultātes absolvents, kurš vēlējās palikt anonīms, nepieļāva iespējamu atzīmju pirkšanu.
«Juridiskā fakultāte ļoti rūpējas par savu reputāciju, tur pasniedz izcili juristi, profesori. Maz ticams, ka viņi smērēs rokas ar tādām lietām,» paziņoja anonīmais jurists.
