Atvieglota kārtība bērnu izbraukšanai no Latvijas

Apstiprinātā kārtība pēc būtības neparedz jaunus nosacījumus, vienīgi ar tās pieņemšanu tiek atvieglota Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu šķērsošana nepilngadīgām personām, aģentūrai LETA skaidroja IeM preses pārstāve Gunta Skrebele.

Noteikumi ir izstrādāti, pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā ietverto deleģējumu un nosaka nepieciešamos dokumentus un kārtību bērnu robežšķērsošanai.

Jaunajos noteikumos minētā kārtība tiek attiecināta uz ārējo robežu šķērsošanu, jo uz iekšējām robežām robežkontrole vairs nepastāv un pilnvaru esamību vai neesamību nebūtu iespējams kontrolēt. Līdz ar to ES iekšējo robežu šķērsošanai vairs nav nepieciešami papildu dokumenti, izņemot bērna pasi.

Bērniem šķērsojot ES ārējo robežu, līdzšinējā kārtība noteica, ka, ja vecāks, kurš bērnu pavada, ir ārzemnieks vai bezvalstnieks, valsts robežas šķērsošanai ir nepieciešama otra vecāka notariāli apliecināta piekrišana bērna izceļošanai no valsts. Taču jaunās izmaiņas nosaka, ka papildu dokuments - notariāli apstiprināta otra vecāka piekrišana - būs nepieciešams tikai gadījumos, kad bērns ar Latvijas valstisko piederību šķērso robežu vecāka, kurš ir trešās valsts piederīgais, pavadībā.

Noteikumi arī paredz, ka Pilsonības un migrācija lietu pārvalde izsniegs un apstiprinās ceļotāju sarakstu izglītības iestādes ekskursijām ES, kā arī noteiks ceļotāju saraksta paraugu.Līdz šim kārtību, kādā bērni šķērso valsts robežu, regulēja Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumu «Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu» VII nodaļa. Savukārt jaunu noteikumu izstrāde bija nepieciešama, jo 2009.gada 16.decembrī stājās spēkā jaunais Latvijas Republikas valsts robežas likums un uz iepriekšējā likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi astoņu mēnešu laikā pēc jaunā likuma spēkā stāšanās zaudē savu spēku, informēja Skrebele.