«Man ir divi bērni, pašlaik gaidu trešo.
Bērns baidās no zobārsta!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmie divi katrs paņēma pa zobam. Vai profilaktiski ne ar ko nevar līdzēt? Arī tagad man pastiprināti sākuši bojāties zobi. Šķiet, ka nestipri zobi iedzimuši arī bērniem, viņiem jau divu gadu vecumā parādījās pirmais bojātais zobiņš. Māmiņa Limbažos»
«Nezinu, ko lai iesāku ar savu bērnu. Viņam ir bojāti zobi, taču zobārsta krēslā nav pierunājams sēsties. Sākas histērija, krīt gar zemi, bļauj un pat sper dakterei. Man pašai liels kauns, gribas ātrāk pazust no poliklīnikas. Ināra Z. , Rīgā»
Zobu kopšana grūtniecības laikā
Ļoti svarīga ir zobu kopšana sievietēm, kas gaida bērnu. Viņām šajā laikā nedrīkst trūkt minerālvielu un vitamīnu. Tieši grūtniecības pirmajos mēnešos sāk veidoties bērna pirmie zobiņi — sestajā grūtniecības nedēļā rodas embrija zobu aizmetņi, devītajā nedēļā jau aizmetušies visi piena zobi.
Grūtniecības piektajā mēnesī veidojas zoba kronīša cietais apvalks — emalja, un divus mēnešus pirms bērna piedzimšanas emalja jau sedz bērna zobus. Vēl nesen valdīja pieņēmums, ka tas ir normāli, ja ar katra bērna piedzimšanu māte zaudē vienu zobu. Protams, līdz ar grūtniecības iestāšanos ir vajadzīgi resursi bērna kaulu un zobu veidošanai, bet tas nenozīmē, ka tāpēc mātes zobiem būtu jābojājas vai tie jāzaudē.
Lai grūtniece saņemtu pietiekamu kalcija un fosfora daudzumu, kas nepieciešams zobiem, katru dienu uzturā jālieto piens un tā produkti, dārzeņi un augļi, olas, siers, melnās plūmes, liesa gaļa, aknas, auzu pārslas.
Piena un pastāvīgie zobi — vienlīdz vērtīgi
Kā atzina Stomatoloģijas institūta zobārsts Aldis Rozenblats, daudzi vecāki nesaprot, cik liela nozīme ir bērna pirmajiem zobiem. Viņi zina, ka visi piena zobi bērniem izkrīt līdz 12 gadu vecumam, un tāpēc nereti domā, ka jārūpējas tikai par pastāvīgajiem zobiem. Taču, atstājot novārtā piena zobus, vēlāk bojāsies arī pastāvīgie.
Pāragra piena zobu zaudēšana var izmainīt sakodienu, kurš vēlāk būs jākoriģē (tas prasa ne vien lielu pacietību, bet arī finanšu līdzekļus). Ja priekšlaikus izrauj piena zobus, īstie lielākoties aug šķībi. Turklāt stipri bojāts piena zobs var veicināt zem tā esošā pastāvīgā zoba emaljas bojājumu — rezultātā izšķiļas zobs ar jau bojātu emalju.
No īstajiem zobiem visvārīgākais ir sestais zobs. Bieži vecāki uzskata, ka tas ir piena zobs, jo nemāk tos atšķirt. Sešu gadu vecumā vispirms izšķiļas sestais pastāvīgais zobs, un tikai tad sāk mainīties priekšējie zobi. Ja, skaitot no vidus līnijas, vienā žokļa pusē ir seši zobi, tas nozīmē, ka bērnam jau ir izšķīlies pastāvīgais zobs.
Sestā zoba mineralizācija sākas grūtniecības periodā un turpinās pēc bērna piedzimšanas. Šajā vecumā uzturvielu nabadzība un pārciestās slimības atstāj negatīvu ietekmi arī uz zobu attīstību.
Kā saglabāt piena zobus
Jāievēro trīs pamatprasības: sabalansēts uzturs; pareiza zobu tīrīšana; regulāra stomatologa apmeklēšana.
Tā kā kaulu sistēma nemitīgi aug un attīstās, bērna organismam ir palielināta vajadzība pēc būvmateriāliem — minerālvielām. Nesabalansēta uztura dēļ daudzi bērni neuzņem pietiekamā daudzumā olbaltumvielas. Lai izveidotos stipri zobi, jāēd piena produkti, it sevišķi biezpiens, kas satur ne vien olbaltumus, bet arī kalcija un fosfora sāļus.
Šīs vielas, uzņemtas dabisko produktu veidā, organismā tiek labāk izmantotas. Biezpiena vietā nav pareizi ēst saldos sieriņus. Saldumi kaitē — paliek zobu dabiskajos padziļinājumos, zobu starpās un citās vietās un veicina to bojāšanos. Stomatologi uzskata, ka zobiem ne tik daudz bīstami ir saldumi, cik to lietošana ēšanas starplaikos, it sevišķi pirms gulētiešanas (ja kārtīgi zobus neiztīra).
Uz zobiem palikušie ogļhidrāti rūgšanas procesa dēļ rada skābes, kas ir tiešas zobu bojāšanās veicinātājas.
Lai attīstītos spēcīgi zobi un arī smaganas, bērns jāpieradina ēst cietu barību. Maize jāēd nobriedusi ar visu garozu, jāgrauž burkāni, kāļi, āboli. Pareiza zobu tīrīšana ir galvenais zobu veselības saglabāšanā. Sākumā mātei jāparāda bērnam, kā zobi tīrāmi, vēlāk bērns pats to veiks patstāvīgi.
Jāizskauž pirkstu sūkāšana un nagu graušana
Svarīgi nekavēties ar pirmo vizīti pie ārsta, lai stomatologs varētu novērtēt zobu stāvokli. Nereti bērnam zobi izšķiļas un aug nepareizi. Bērnībā jebkurš ilgstošs spiediens uz sejas vai žokļa kauliem var izmainīt zobu izvietojumu.
Bērni, kuriem ir adenoīdi, elpo caur muti, visu laiku sūkā pirkstu vai kādu priekšmetu, guļ, turot zem vaiga roku. Šie ieradumi var izveidot nepareizu sakodienu. Tāpēc vecākiem jācenšas atradināt bērnu no tiem.
Zobārsts nav bubulis, ar to nedrīkst baidīt
Pirmsskolas vecuma bērniem raudāšana, niķošanās parasti nav saistīta ar sāpju sajūtu, bet ir tikai baiļu rezultāts. Pie tā nereti vainojami vecāki, kuri novēloti atveduši bērnu pie stomatologa vai baida ar to. Mazi bērni, kuriem zobi nekad nav sāpējuši un kuri arī nav dzirdējuši briesmu stāstus par zobu ārstēšanu, bez bailēm sēžas krēslā un atļauj salabot bojātos zobus. Nereti bērni baiļu dēļ neļauj ārstēt zobus. Parasti viņiem tie ir stipri bojāti, ar dziļiem kariesa dobumiem. Tādēļ bērni ir satraukti, slikti ēd, jo, košļājot barību, izjūt sāpes. Mocības sagādā arī karsti un auksti ēdieni, jo nervi ir ļoti jutīgi.
Ja ir zoba pulpas iekaisums, bērni slikti guļ, jo sāpes parādās un pastiprinās tieši vakaros un naktīs. Bērnu nedrīkst baidīt ar zobārstu. Ārstam jāpatērē daudz laika un pūļu, lai iebiedētam bērnam palīdzētu pārvarēt bailes. Viņi baiļu dēļ trīc, raud, kož, spļauj, sper, gulstas uz grīdas un neparko nesēžas zobārstniecības krēslā. Aizlaižot mājās bailīgu, niķīgu bērnu, katrā nākamajā reizē ar viņu būs vēl grūtāk.
Ja bērns nav pierunājams sēsties krēslā, ieteicams viņam sagādāt iespēju kabinetā pavērot, kā uzvedas citi bērni, kā mammai labo zobus. Ļoti liela nozīme ir bērna pirmajam zobārsta apmeklējumam.
Ja psiholoģija neiedarbojas, palīdzēs dakteris miedziņš
Mūsdienās pieejami tādi atsāpinošie medikamenti, pēc kuru injicēšanas bērns vispār nejūt sāpes. Tāpēc svarīgi ir panākt, lai viņš pārvarētu savas bailes un ļautu zobārstam pierādīt, ka zobu labošana nesaistās ir lielām sāpēm un bailēm nav pamata. Ja nekādi nevar ar bērnu vienoties un zobi ir stipri bojāti, ārsti izšķiras par zobu labošanu vispārējā narkozē. To veic Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā.