Sveiks, mīļo «Popcorniņ»! Man ir kauns runāt ar mammu par lietām, ko man vajadzētu zināt.
Man ir bail runāt ar vecākiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mans tētis ir ļoti dusmīgs, man bail no viņa. Man ir bail vecākiem prasīt palīdzību mājas darbos, agrāk viņi vienmēr mani noveda līdz asarām. Esmu šausmīgi jūtīga persona. Agrāk raudāju stundām ilgi. Skolā man ir «labākā draudzene» (man gan nešķiet, ka viņa ir laba draudzene), es viņai mēdzu stāstīt, kas notiek ar mani, viņa teica, ka nevar man palīdzēt, lai domājot pati. Viņa mani atstumj. Starpbrīžos viņa uzreiz skrien tikai pie citām draudzenēm.
Jūtīgā dvēselīte (12)
Tu jūties vientuļa, nesaprasta, trūkst atbalsta. Noprotu, ka Tu gaidi no citiem kādu rīcību, ka Tevi sapratīs, pateiks, kā rīkoties. Bet īstā draudzībā ir svarīgi ne tikai ņemt, gaidīt, bet arī dot. Ko pati esi gatava darīt, lai uzlabotu attiecības ar vienaudžiem? Tava «labākā draudzene» skrien pie citām. Kā Tu domā, kas viņu ieinteresē tajās attiecībās? Ar ko Tu pati var ieinteresēt citus?
Tu raksti: kauns runāt ar mammu. Visu laiku baidoties no noraidījuma, nerunājot ar citiem, mēs nekad neuzzināsim īstenību. Tas nebūs viegli, bet novēlu Tev veiksmi, drosmi attiecībās ar citiem!
Gaļina Voļmillere, psihiskās veselības centra «Dzintari» psiholoģiskās palīdzības bērniem vadītāja