Pastāv dažādi viedokļi par grieztiem ziediem, taču aplams ir uzskats, ka tie ir nedzīvi, miruši.
Kā saglabāt grieztos ziedus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pareizi kopti, tie vāzē nodzīvo līdz savai kulminācijai. Tikai tad, kad auga šūnās beidz funkcionēt visi procesi, grieztais zieds ir miris, nedzīvs.
Lai ziedi vāzē ilgi saglabātos, tie vispirms jau ir pareizi jānogriež. Pretējā gadījumā ļoti maz palīdzēs pat dažādu vielu pievienošana ūdenim. Ja ziedi pirkti veikalā, tad jāuzticas to audzētāju profesionalitātei un godaprātam, bet, ja to darām paši, tad svarīgi zināt, ka ziedi jāgriež agri no rīta, kad tie ir stingri, jo šūnas ir piesātinātas ar ūdeni, bet satur maz barības vielu — tās naktī izmantotas. Ja griež vakarā, ziedi satur maz ūdens, toties tajos ir daudz barības vielu.
Šis darbiņš noteikti jāveic ar asu nazi, lai nesaspiestu audus. Ir ziedi, piemēram, ciklamenas, kallas, gerberas, kuras negriež, bet izrauj.
Ziedi jāgriež noteiktā attīstības stadijā. Pilnīgi uzplaukušus — asterēm, dālijām, krizantēmām, cīnijām, puķzirnīšiem, neļķēm, kliņģerītēm un Alpu vijolītēm; pusplaukušus — rozēm, peonijām, kāršu rozēm, mežvīteņiem un anemonēm, bet pumpuros — frēzijām, hipeastriem, lilijām, narcisēm un tulpēm. Ziedi, kuri ir vārpās, skarās, ķekaros, jāgriež, kad atvērusies trešdaļa apakšējo ziedu, bet gladiolas, īrisi, dienlilijas — kad atplaucis viens vai divi ziedi. Tā kā ceriņi ļoti ātri vīst, tos griež, kad tiem saplaukuši ap 75% ziedu.
Lai ilgāk saglabātu lilijas, hipeastrus, dienlilijas, tām jāizkniebj ziedputekšņi, jo to attīstība paātrina ziedu novecošanos.
Grieztiem ziediem pirms ievietošanas ūdenī atdala, noņem lapas, kuras varētu atrasties ūdenī un pūt. Saglabāšanu veicina zieda kāta nogriešana zem ūdens, labākais griezums — pēc iespējas garāks un slīps. Griezums zem ūdens aizkavē gaisa iekļūšanu audos un nodrošina labāku ūdens uzsūkšanu. Jāgriež virs lapu mezgla. Koksnainus un cietus ziedkātus (piemēram, lefkojām, krizantēmām, ceriņiem, rozēm, kokiem un krūmiem) gareniski iešķeļ un ar āmuru sasit 5–10 cm garumā.
Ciklamenām jeb Alpu vijolītēm kātu iešķeļ. Puansetiju ziedu kātus pēc nogriešanas jāiemērc uz pāris sekundēm +95°C karstā ūdenī vai jāapdedzina liesmā. No narcisēm, hipeastriem un klīvijām izdalās gļotaina šūnsula, šādus ziedkātus iemērc +50°C siltā ūdenī. Kātu apdedzināšana pozitīvi iedarbojas uz rozēm, astilbēm, dālijām, krizantēmām.
Ziedi jāievieto vēsā un tīrā ūdenī, ko katru dienu maina. Izņēmumi ir ziemā uzziedināti ceriņi, gerberas, puansetijas, maijpuķītes jeb kreimenes, kuras labāk saglabājas, ja ūdens temperatūra ir +18°C.
Apvītušus ziedus var visus ievietot ūdenī, tas palīdz no porām ātrāk izspiest gaisu. Ziedus karstā laikā var atsvaidzināt ar ūdens uzsmidzināšanu, taču to nevar lietot orhideju, ciklamenu un kamēliju ziediem, jo tie kļūst plankumaini.
Grieztie ziedi necieš karstu sauli, ļoti siltas telpas, caurvēju, deggāzi.
Ja nelīdz ūdens mainīšana katru dienu, kātu nomazgāšana zem tekoša ūdens un griezuma atjaunošana zem ūdens, tad izmanto dažādas vielas, kuras palīdz saglabāt grieztos ziedus. Uz spaini (10 l) ūdens pievieno 1 ēdamkaroti etiķa esences. Var lietot citronskābi 0,04% atšķaidījumā, kālija permanganāta (zilie graudiņi) 0,05–0,4% šķīdumu. Ūdenim var piepilināt pāris pilienu kamparspirta vai glicerīna. Var izmantot 1–2 tabletes kādas antibiotikas. Grieztie ziedi (gandrīz visi) pozitīvi reaģē uz cukura pievienošanu. Optimālā cukura koncentrācija ir 3%. Visi šie līdzekļi ir derīgi tad, kad grieztie ziedi vēl plaukst, ja tie ir pilnīgi izplaukuši — šīm vielām vairs nav iedarbības, jo elpošanas intensitāte ir zema.
Ir ziedi, kuri grib atrasties vieni paši vāzē, piemēram, rozes — tās izdala tādus vielmaiņas produktus, kas ir kaitīgi citiem ziediem. Arī neļķes un lilijas grib atsevišķas vāzes, tāpat kā kreimenes un puķu zirnīši. Tāpēc, veidojot ziedu pušķus, kompozīcijas, ir svarīgi zināt, kurš grieztais zieds ar kuru nesatiek.