Kā mierināt sērojošu cilvēku, ko viņam teikt? (55)

«Palaist vaļā citus un arī sevi ir viens no dzīves grūtākajiem uzdevumiem. Nāve ir ļoti smags dzīves notikums, un tāda tā vienmēr būs arī tad, ja iemācīsimies to ieraudzīt kā savas dzīves daļu, jo nāvē mēs atdodam savu zemes dzīvi,» nāves terminu definē Rīgas Lutera draudzes mācītājs un Bērnu slimnīcas Vecāku mājas kapelāns Linards Rozentāls.

Pirmajās dienās un nedēļās pēc tuvinieka zaudējuma sajūta

«es nekad vairs nebūšu laimīgs» šķiet kā briesmīgs un nepārejošs atgādinājums

tuvākai un tālākai nākotnei. «Šīs tik intensīvās sajūtas liek domāt, ka jebkura atgriešanās «normālajā» dzīvē ir pilnīgi neiespējama,» uzsver garīdznieks.

Starp nāvi un jauno sākumu laiks bieži vien esot ļoti ilgs

Kad esam attapušies no šoka, ko atnes tuva cilvēka nāve, un apjautuši, ka visā mūsu dzīvē un tās izjūtā kaut kas ir neatgriezeniski mainījies, sākas ikdiena, kas ir kā «bilde ar caurumu».

«Laiku, kas ir vajadzīgs, lai mēs pārliecinātos, ka dzīve turpinās un ir dzīvojama arī bez mirušā tuvinieka klātbūtnes, laiku, kurā mēs izstrādājam jaunu dzīves plānu un sākam šo jauno dzīvi dzīvot, atvadījušies no bijušā un pieņēmuši, ka šīs pārmaiņas ir neatgriezeniskas, šo laiku mēs saucam par sērām,» skaidro Linards Rozentāls. «Sēras pārveido sagrauto, ievainoto dvēseli, kura vairs negrib celties no rītiem.

Bez sēru ceļa dvēseli nevar izdziedināt. Sēras ir dzīves daļa.

Patiesībā mēs turpinām sērot visu dzīvi. Zaudējums var vairs nesāpēt, mēs varam būt dziedināti no tā sāpēm, taču nekad to neaizmirsīsim. Tādēļ ar zaudējumu būs jāmācās sadzīvot. Jā, mēs varam atkal kļūt veseli, taču nekad vairs nebūsim tādi kā iepriekš. Un arī negribam būt tādi kā iepriekš, jo neesam tādi kā iepriekš.»

Mācītājs uzsver, ka tā nav nedēļa, tas nav mēnesis, tas nav arī tikai gads. Taču šis laiks vienmēr ir mazāks, nekā mums šķiet. Jaunais sākums ir tuvāk, nekā to rāda «bilde ar caurumu».

Liela loma sēru brīdī ir līdzcilvēkiem un tuviniekiem, kuri var sniegt milzīgu atbalstu

un paātrināt šo sāpīgo rētu dzīšanu.

Kā tad mierināt sērās esošu cilvēku, ko viņam teikt šajā brīdī?

Tas nemaz nav tik viegli, kā šķiet, jo grūti ir vērot, kā tuvs cilvēks sēro pēc aizgājēja, kā cenšas būt stiprs, bet ik uz soļa var sabrukt. Kā uzspiež uz lūpām smaidu, bet patiesībā viņa sirdī pūš skumju caurvējš...

Desmit sliktākās lietas, ko pateikt sērojošam cilvēkam

• viņa vismaz nodzīvoja garu dzīvi, daudzi taču mirst tik jauni
• viņa/viņš ir labākā vietā
• visam ir savi iemesli
• viņš tāpat būtu nomiris
• viņš/viņa bija tik laba, ka Dievs gribēja viņu paņemt pie sevis
• es zinu, kā tu jūties
• viņa/viņš bija izdarījusi visu, kas bija jāizdara, un pienāca laiks aiziet
• esi stiprs

Desmit labākās lietas, ko pateikt sērojošam cilvēkam

• es tev ļoti jūtu līdzi
• es gribētu, lai man būtu īstie vārdi
• es nezinu, kā tu jūties, bet es esmu šeit, lai palīdzētu, kā varu
• es domāju par tevi un tavu mīļoto
• manas mīļākās atmiņas par viņu bija...
• es vienmēr esmu telefona zvana attālumā
• (apskauj tā vietā, lai kaut ko teiktu)
• mums katram ir vajadzīga palīdzība tādos brīžos kā šis - es esmu te priekš tevis
• es esmu tepat, ja agrāk vai vēlāk tev ko vajadzētu
• (nesaki neko, esi vienkārši klāt)

Pat ja tai brīdī tu nezini, ko teikt, – esi vienkārši blakus viņam.

Sniedz savu atbalstu, pat ja tas izpaužas tikai klusēšanā...

Ar sērām ir jāsadzīvo – tās ir jāizsāp. Nedrīkst tās atgaiņāt – izlikties, ka viss ir kārtībā. Tādā gadījumā tā nebūtu dabiska rīcība. Dienu nomaina nakts. Sauli pavada lietus mākoņi, kalna augšupeju turpina nogāze. Cilvēki cits citu gan iepriecina, gan sāpina... Viss ir līdzsvarā. Tāpēc arī nāvi nesagaidām ar prieku un slavināšanu. Nāve uz saviem spārniem nes skumjas un asaras. Sērām tas piedien, tāpēc katra pretdabiska rīcība cilvēku nomoka vēl vairāk, un, kā zinām, ar dabu cīnīties ir vēl bezjēdzīgāk.

Tam vienkārši ir tā jānotiek – jāsāp un jāsāp no sirds....

TVNET izsaka visdziļāko līdzjūtību Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

Psihiatri, kuri piedāvā bezmaksas palīdzību:

Olga Broka 26835838 (tika krieviski)
Ginta Jansone 29277533
Līga Vaivade Kalnmeiere 26665165
Irēna Goluba 26409864
Ilze Bērziņa 26325015 (Liepāja)
Kristīne Veckrāce 29277295
Maija Ozoliņa 28206721 (latviski, angliski)
Evija Daude-Štramdiere 29781716
Ansis Jurģis Stabingis 29213238
Ize Bundiņa 26599202
Iveta Lielmane 29957036
Inga Birkmane (Jelgava) 26527788
Elita Kreislere 29204354
Arturs Dombrovskis 29247763 (tikai krieviski)
Aiga Abožina 29497712
Evija Rozenlauka 2 9242470
Agija Bogdanova 29412255
Vija Aleidzāne 26498069
Jūlija Perepjolka 29123837
Ilona Laizāne 29234744
Tatjana Kutuzova, 29172231
Aivis Dombrovskis, 29440222
Inese Dikelsone, 29538459
Anita Pīlēna 29575036
Vija Muižniece, 29103386
Viesturs Rudzītis, 29480772
Amanda Ķeruže, 29203319
Ināra Vārpa, 26498287
Jānis Ozols, 29211497
Daiga Daize, 29439414
Irina Rabša 26822509 (Daugavpils)
Inese Putniece, 29296838
Alla Plaude 29627596
Lolita Muzikante 26166266
Zane Krūmiņa 26454694
Viktors Ozoliņš, 29472738
Dace Zelča, 29771077
Nikola Dzina, 29133616
Kristīne Maže, 22828943
Māra Bērziņa, 26565690
Дмитрий Лицов (tikai krieviski) 26068458
Lilita Barševska (Jelgava), 26823561
Inga Grīnberga, 29194063 (Iecava)
Inna Savoņ, 26529323
Iveta Ļaudaka, 28889187
Ivanda Šūpulniece, 29769773
Irina Šķupele, 29520811
Solvita Mētra Ozoliņa 29133463
Iveta Rukmane (Rīgā un Jelgavā) 29166791
Наталья Вольперте 26177261 ( по-русски)
Inga Jurševska (Cēsis) 29284884
Aelita Vagale, 26112238
Solvita Valtere, 29121598