Tekilai ir bagāta vēsture, kura sākas daudz ātrāk nekā populārajai Margaritai. Sākotnēji, pirms 2000 gadiem, izmantota rituālos, tekila nu ir pārtapusi stiprā dzērienā. Kā jau kārtīgai vēsturei pienākas, arī par tekilu radušies mīti.
Mīti par tekilu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
1. mīts. Tekilā ir kāpurs.
Meksikā pildītā tekilā kāpura nav. Jā, daži Amerikas ražotāji ieliek pudelē kāpuru, lai iespaidotu ārzemniekus un palielinātu pārdošanas apjomus, taču tas ir tikai mārketinga triks, nevis meksikāņu tradīcija. Kāpurs gusano, patiesībā tauriņa kāpurs (Hipopta Agavis) – ir dažos Mezcal veidos (bet ne visos). Jūs varat arī redzēt nelielu maisiņu ar „kāpuru sāli” – žāvētu gusano, sāls un asu piparu pulveri – piesietu pie pudeles. Mīts par „kāpuru pudelē” ir vecs un ir apnicis. Tekilas pazinēji gadiem ilgi avīzēs, žurnālos un internetā skaidrojuši, ka tā ir tikai leģenda.
2. mīts. Visas tekilas ir vienādas
Tāpat kā viena iesala skotu viskiji (single-malt scotches) vai mazas alusdarītavas rīsu šņabji (sake), tekilas atšķiras atkarībā no ražotāja, apstrādes un audzēšanas vides. Temperatūra, zeme, aprīkojuma veids, augu vecums un līdzekļi, ar kuru palīdzību augi tiek apcepti un nostāvināti – tas viss ietekmē garšu un struktūru. Pastāv pārsteidzoši plaša tekilas garšu daudzveidība – it īpaši tādu veidu vidū kā blanco, reposado un añejo – amatieriem ir ļoti grūti tās visas atšķirt, it īpaši, ja runa ir par smalkākām añejo tekilām. Tekilas var jūs „piesist”, konfrontēt vai izaicināt – vai arī tās var censties iegūt jūsu uzmanību vai kārdināt jūs ar maigām, smalkām smaržām un pustumšiem aromātiem. Ražošanas metodes ietekmē garšu. Pārsvarā pēc tradicionālām metodēm tiek pagatavotas tekilas ar stiprāku agaves garšu nekā mūsdienu vairumražošanas tekilas. Nostāvēšanās mucās arī ietekmē garšu, un ne vienmēr uz labo pusi. Kokaina garša, kuru dod ozols, var būt pat stiprāka par dabīgu agaves garšu. Un daži ražotāji tagad pievieno koka esenci, lai padarītu tekilu tumšāku, lai tā izskatītos kā ilgi stāvējusi. Izrotāti iepakojumi, koka kastes un elegantas pudeles – daudzas ir rokām taisītas vai tās izgrezno amatnieki, mūsdienās to var bieži redzēt augstas klases tekilām. Tās ar pilnām tiesībām ir kļuvušas par kolekciju priekšmetiem. Kaut arī tara nepapildina dzēriena pamatkvalitāti, tā noteikti piešķir tam šarmu un vizuālu pievilcību.
3 mīts. Tekilu pagatavo no kaktusa
Nē. Tekilu gatavo no no agaves vai maguey (pr. ''mah-gay'') auga kodolu (piñas) dedzinātas sulas. Šis augs patiesībā ir saistīts ar lilijām un amariļļiem (tam ir sava šķirne, Agave). Tas ir zināms kā sukulents, un kaut aŗī aug dabiskā vidē kopā ar daudziem kaktusiem, tas nav kaktuss un tam ir citāds dzīves cikls.