Lai šoruden nesaslimtu

Lai vīrusi, ar kuriem ik dienas sastopamies, nenodarītu ļaunumu veselībai, ir ļoti svarīgi laikus konstatēt saslimšanu, izolēt un ārstēt slimnieku, atgādina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemiologi.

Izplatās meningītu izraisošs enterovīruss

Kopš augusta sākuma Rēzeknē un tai tuvākajos rajonos strauji izplatās enterovīruss, kas izraisa saslimšanu ar meningītu, pārsvarā bērniem un pusaudžiem. SVA epidemiologi brīdina, ka jāuzmanās arī citviet Latvijā.

Enterovīruss izplatās no slima cilvēka vai vīrusa nēsātāja tieša kontakta ceļā ar netīru roku, inficētu sadzīves priekšmetu starpniecību, kā arī runājot, klepojot un šķaudot.

Cilvēkam, kurš ir inficējies, ķermeņa temperatūra strauji paaugstinās līdz 39 grādiem un augstāk, rodas stipras galvas sāpes, miega traucējumi, zūd ēstgriba, apsarkst sejas un kakla āda. Diemžēl enterovīrusa izraisītas infekcijas gadījumā specifiskas ārstēšanas nav.

Lai ierobežotu enterovīrusa izplatību, jāievēro piesardzības pasākumi. Vecākiem un mācību iestāžu darbiniekiem vajadzētu pārliecināties, vai bērns nav slims. Iestādēs, kurās ir reģistrēti saslimšanas gadījumi, no rīta noteikti jāpārbauda bērnu veselība. Lai neinficētu citus, nedrīkst pieļaut slimu bērnu uzturēšanos kopējās telpās.

Ja infekcijas slimības perēklis izveidojies mājās, bērnudārzā vai skolā, telpas rūpīgi jāmazgā un jātīra ar sadzīves mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem, pievēršot uzmanību koplietošanas priekšmetiem, traukiem, rotaļlietām, durvju rokturiem, klozetpodiem, ūdensvadu krāniem. Bērniem vēlams dot tikai viegli mazgājamas rotaļlietas. Pastaigu laikā vai starpbrīžos jāvēdina telpas.

Ja dzīves vai darba vietā kāds saslimis, ieteicams lietot tikai vārītu vai fasētu ūdeni. Nedrīkst dzert no kopīgiem traukiem vai tieši no ūdens krāna, pieskaroties tam ar muti. Vairākas reizes dienā rūpīgi mazgājiet rokas ar ziepēm, īpaši pirms ēšanas, dzeršanas, smēķēšanas, zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzklāšanas, kontaktlēcu ielikšanas vai izņemšanas. Nepieskarieties acīm, degunam un mutei, nelieciet zīmuli vai pildspalvu mutē. Pārliecinieties, vai bērni pēc atgriešanās mājās un pirms ēšanas rūpīgi nomazgā rokas.

Bieži saslimst ar salmonelozi

Pēc nepietiekami sagatavotas pārtikas lietošanas un higiēnas neievērošanas pastāv iespēja inficēties ar salmonelozi. Augustā ir konstatēti ļoti daudzi saslimšanas gadījumi. Sabiedrības veselības aģentūras epidemiologi brīdina, ka šī slimība varētu izplatīties arī septembrī.

Par inficēšanos ar salmonelozi liecina slikta dūša, vemšana, krampji un sāpes vēderā, caureja, drudzis, galvassāpes.

Kā izvairīties no saslimšanas ar salmonelozi:

- nelietojiet uzturā jēlas olas vai ēdienus, kuru sastāvā ir jēlas olas;

- vāriet olas, pilnīgi iegremdētas ūdenī, 7 minūtes;

- cepiet olas vismaz 3 minūtes no vienas puses un 2 minūtes no otras puses. "Vēršacis" cepiet ne mazāk kā 7 minūtes vai 4 minūtes, uzliekot pannai vāku;

- olas glabājiet tikai ledusskapī. Ieplīsušās olas izmetiet;

- ēdienus, kuru sastāvā ir olas, apēdiet tūlīt pēc to pagatavošanas;

- nedzeriet nevārītu vai nepasterizētu pienu;

- kārtīgi izcepiet vai izvāriet gaļu un zivis;

- izvairieties no ātri bojājošos produktu iegādes vietās, kur tos neglabā ledusskapjos vai aukstuma vitrīnās. Pagatavotos ēdienus uzglabājiet ledusskapī konteineros vai traukos;

- nelietojiet pārtikas produktus pēc norādītā derīguma termiņa beigām;

- virtuvē gatavotos un jēlos produktus glabājiet un pagatavojiet atsevišķi, nepieļaujiet to saskari. Gatavo un jēlo produktu griešanai lietojiet atsevišķus nažus un dēlīšus;

- vienmēr rūpīgi nomazgājiet ar mazgāšanas līdzekļiem rokas, virtuves traukus un darba virsmas pēc saskares ar jēliem produktiem un olām, kā arī pēc tualetes apmeklēšanas. Rūpējieties par tīrību virtuvē. Uzglabājiet produktus grauzējiem un kukaiņiem nepieejamās vietās;

- kārtīgi mazgājiet rokas pēc saskares ar mājdzīvniekiem (putniem, pelēm un bruņurupučiem), kas var būt salmonellu nēsātāji;

- sekojiet, lai bērni ievērotu personīgo higiēnu, mazgātu rokas pēc tualetes apmeklēšanas un pirms ēšanas;

- ēdināšana ar krūti ir labākais salmonelozes profilakses līdzeklis zīdaiņiem.

Bīsties no ērces!

Lai pastaigas mežā sagādātu tikai patīkamus brīžus, atcerieties, ka ērces ir aktīvas līdz pat vēlam rudenim.

Ērces visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem vai apģērba potīšu augstumā un pēc tam lēni pārvietojas uz augšu. Lai nepieļautu ērces piesūkšanos, pirms došanās mežā apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt. Bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši piegulošai, apģērba augšdaļa jāieliek biksēs. Ieteicams vilkt gaišas drēbes, uz kurām ērces labi saskatāmas. Pastaigas laikā ik pa brīdim jāaplūko apģērbs.

Pārnākot mājās, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. Lai aplūkotu pilnīgi visas ķermeņa daļas, izmantojiet spoguli. Īpaši uzmanīgi apskatiet paduses, ausu apvidu, nabu, paceles bedrītes, matus, jostasvietas rajonu un cirkšņus.

Ja ērce tomēr piesūkusies, pareiza un ātra ērces noņemšana samazina inficēšanās risku. Ieteicams ērces noņemšanu uzticēt medicīnas darbiniekam, jo, darot to nepareizi un saspiežot tās ķermeni, koduma vietā brūcē var iekļūt kukaiņa iekšējais saturs, palielinot risku saslimt ar kādu no ērču pārnestajām slimībām.

Pirms ērces izvilkšanas ar 70° spirtu vai degvīnu jādezinficē tās piesūkšanās vieta. Nedrīkst lietot benzīnu, eļļu, sviestu vai tamlīdzīgas vielas. Ieteicams izmantot smailu pinceti, ar ko ērci satver pēc iespējas tuvāk ādai, to nesaspiežot, un lēni, ar vienmērīgu kustību velk ārā. Nav vēlams to darīt ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām ādā vai gļotādā. Ja nav pincetes un ērce jāizvelk ar pirkstiem, vajadzētu izmantot kādu starpliku – auduma gabalu, papīru vai salveti. Var izmantot diega cilpu. To apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, kukaini izņem. Pēc ērces noņemšanas tās piesūkšanās vietu apstrādā ar joda tinktūru vai spirtu. Rokas obligāti rūpīgi jānomazgā ar ziepēm.

Ja cilvēks nav vakcinēts pret ērču encefalītu, jāapmeklē ģimenes ārsts. Pie ārsta jāvēršas arī tad, ja ap ērces koduma vietu parādās apsarkums vai ir slikta pašsajūta.

Vienu mēnesi pēc ērces piesūkšanās vēlams lietot C vitamīnu, preparātus, kas stiprina imunitāti, un uzņemt daudz šķidruma. Jāizvairās no saaukstēšanās, alkohola lietošanas un intensīvas fiziskas slodzes.

Jāievēro, ka ērces pārnēsā arī citus slimību ierosinātājus, piemēram, borēlijas, pret kuriem vakcīnu nav, tādēļ arī pret ērču encefalītu vakcinētiem cilvēkiem jāievēro visi iespējamie piesardzības pasākumi.

Uzmanies no dzīvnieku kodumiem!

Trakumsērga Latvijā ir aktuāla jau vairākus gadu desmitus. Galvenie tās izplatītāji dabā ir plēsīgi savvaļas dzīvnieki (lapsas, jenotsuņi), taču var saslimt arī mājdzīvnieki. Sīkie zīdītāji (vāveres, peles, žurkas, zaķi u. c.) inficējas reti. Saslimušajiem savvaļas dzīvniekiem bieži vien ir agresīva uzvedība un vēlme tuvoties cilvēkam.

Trakumsērga ir bīstama vīrusu infekcijas slimība, kas visbiežāk tiek pārnesta ar slima dzīvnieka siekalām, tām caur ievainotu ādu (koduma vai skrāpējuma vietā) vai gļotādām nokļūstot cilvēka organismā. Tā vienmēr beidzas ar saslimušā dzīvnieka vai cilvēka nāvi.

Pēc dzīvnieka koduma vai skrāpējuma cietusī vieta tūlīt rūpīgi jānomazgā ar ziepēm un ūdeni, lai noskalotu siekalas, un nekavējoties jādodas pie ārsta. Ja iekodis dzīvnieks, kas, iespējams, bijis slims, noteikti tiek nozīmēta vakcinācija. Tā jāuzsāk pēc iespējas ātrāk.

Lai pieņemtu lēmumu par potēšanos, ārsts jāinformē par vietu, kur noticis kontakts ar iespējami slimo dzīvnieku, apstākļiem, kādos tas bijis (incidents ir provocēts vai arī pirmais uzbruka dzīvnieks), un dzīvnieka sugu; vai dzīvnieks ir bijis vakcinēts; vai ir organizēta dzīvnieka veterinārmedicīniskā novērošana (izziņa no veterinārārsta). Ja desmit dienu laikā dzīvnieks nesaslimst (ko apliecina veterinārmedicīnas speciālista izziņa), vakcinācijas kursu pārtrauc. Ja aizdomīgo dzīvnieku nav iespējams novērot, cietušajam veic pilnu vakcinācijas kursu. No vakcinācijas atteikties nedrīkst, jo saslimšana ar trakumsērgu vienmēr beidzas ar nāvi.

Vajadzētu ielāgot, ka nedrīkst tuvoties savvaļas dzīvniekiem (lapsām, jenotsuņiem, grauzējiem) un tos aiztikt. Bērni jāattur no rotaļāšanās ar klaiņojošiem dzīvniekiem.

Pērn Latvijā pēc dzīvnieku kodumiem vakcīnu pret trakumsērgu saņēma 7434 cilvēki.