Savos aprēķinos zinātnieki izmantojuši dažādus informācijas nesējus, kas lietoti periodā no 1986. līdz 2007. gadam, tostarp grāmatas, kredītkartes, datoru cietos diskus, fotofilmiņas, kasetes, disketes u.tml. Rezultātā iegūtais informācijas apjoms, kādu cilvēce glabājusi 2007.gadā, atbilst 295 eksabaitiem (1 eksabaits ir miljards gigabaitu), atsaucoties uz publikāciju žurnālā Science, ziņo BBC. Šāds datu apjoms atbilst apmēram 1.2 miljardiem vidusmēra cieto disku.

Ja šādu informācijas apjomu sarakstītu kompaktdiskos un tos saliktu citu uz cita, sanāktu kaudze, kas sniedzas aiz Mēness, bet, ja to sarakstītu grāmatās, ASV vai Ķīnas teritoriju varētu noklāt trīs kārtās, aprēķinājuši zinātnieki.

Pēc zinātnieku teiktā, pētījums nosedz periodu, kurā notika pāreja uz digitālo formātu. 2000. gadā 75% informācijas tika glabāta analogos nesējos, piemēram, videokasetēs, turpretī 2007. gadā jau 94% informācijas tiek uzglabāti ciparu formātā.

"Savulaik sabiedrību pilnībā mainīja automobilis un elektrība, tagad kārta ir informācijai. Informāciju varam pārraidīt telpā, un to sauc par komunikāciju. Informāciju varam pārraidīt arī laikā - tā ir uzglabāšana. Informāciju var arī mainīt, aizvietot, mainīt tās jēgu un citādi manipulēt ar to, un mēs to saucam par skaitļošanu," saka Dienvidkalifornijas universitātes profesors Martins Hilberts.

Vēl pētījumā aprēķināts, ka pārraidītās informācijas apjoms sasniedz divus zetabaitus dienā (1 zetabaits ir 1000 eksabaitu) un tas atbilst 175 avīzēm uz katru planētas iedzīvotāju.

Lai gan skaitļi izskatās milzīgi, patiesībā tie ir visai niecīgi salīdzinājumā ar dabas uzglabātās informācijas apjomu. Piemēram, DNS vienā ķermenī uzglabā 300 reižu vairāk informācijas nekā visi datu nesēji kopā.