Šā gada 12.aprīlī aprit precīzi 50 gadi, kopš kosmosā devās un uz Zemes veiksmīgi atgriezās pirmais cilvēks un kosmosa iekarošanas sacensībā uzvaru izcīnīja Padomju Savienība.
Gagarina lidojumam 50
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
1961. gada 12. aprīlis ir datums, ko daudzi zina kā dienu, kad Padomju Savienības raķete Vostok 1 ar astronautu Juriju Gagarinu tajā veica 108 minūtes garu lidojumu kosmosā, pēc kā veiksmīgi atgriezās uz Zemes, vēsta BBC.
No mūsdienu skatu punkta aplidošana apkārt zemeslodei vienu reizi nav nekas ievērības cienīgs, taču toreiz tas bija milzīgs sasniegums, kas vēlreiz "iegrieza" Padomju Savienības galvenajiem sāncenšiem, proti, Savienotajām Valstīm.
Gagarina atgriešanās bija pamats vērienīgām svinībām Maskavā, ko tā laika Padomju Savienības Komunistiskās partijas pirmā sekretāra un ministru padomes vadītāja Ņikitas Hruščova dēls Sergejs salīdzina ar vērienīgākajām svinībām, kādas jebkad redzētas. "Visi maskavieši bija izgājuši ielās, stāvēja pie māju logiem un uz jumtiem. Šīs svinības var salīdzināt tikai ar 9. maija Uzvaras dienas svinībām," - tā BBC sacījis Sergejs Hruščovs.
Gagarina veiksmīgajam lidojumam kosmosā bija ārkārtīgi liela nozīme Padomju Savienības pašapziņas celšanā, kas parādīja zinātnisko un tehnoloģisko pārsvaru un ideoloģisko pārākumu. Tas bija arī stimuls abām pusēm vēl intensīvāk ķerties pie kosmosa izpētes programmām, kas abās pusēs paredzēja astronautu sūtīšanu ceļojumos pa Saules sistēmu. Tas gan līdz mūsdienām tā arī vēl nav īstenots.
Viens no 19 kandidātiem
Jurijs Gagarins bija viens no 19 kandidātiem, kas 1960. gadā tika piesaistīts kosmosa iekarošanas programmai. Laikam ejot, lielākā daļa lidotāju gan tika atsijāta un palika tikai divi - Gagarins un Hermanis Titovs.
Kā raksta BBC, abiem pilotiem bijušas vienādas izredzes doties kosmosā, taču izvēle par labu Gagarinam kritusi tādēļ, ka viņš ticis audzināts pieticīgos apstākļos. Padomju ideologi tādējādi vēlējušies uzskatāmi parādīt, ka pat cilvēks no vienkāršas strādnieku ģimenes var lidot kosmosā. Tai pašā laikā pastāv arī citas versijas - Gagarins izvēlēts savas veiktspējas dēļ, turklāt viņš bijis ne visai garš augumā (157 centimetri) un labāk piemērots šaurajai Vostok 1 kapsulai.
Lai vai kā, starts lidojumam tika dots 12. aprīļa rītā plkst. 9:07 pēc vietējā laika Baikonuras kosmodromā Kazahstānā, un Gagarins to atzīmējis ar vārdu "pojehaļi" jeb - laižam.
27 gadus vecajam astronautam lidojuma gaitā bijis nepārtraukti jāziņo par savu pašsajūtu, taču viņš pamanījies arī aizrautīgi izteikties par Zemes skaisto auru un par elpu aizraujošajām ēnām, ko uz planētas virsmas met mākoņi.
Par mata tiesu no traģēdijas
Tā kā tolaik zinātnieki nav bijuši pārliecināti, vai un kādu negatīvu ietekmi uz astronauta rīcībspēju atstās bezsvara stāvoklis, kapsulas vadība noritējusi no komandcentrāles uz Zemes. Pats Gagarins vien sazinājies ar kolēģiem pa radio un skatījies iluminatorā. Tiesa, gadījumam, ja pazustu sakari ar Zemi un arī attālinātā kontrole pār Gagarina kapsulu, astronautam pirms lidojuma tikusi iedota aizzīmogota aploksne ar kodiem, kas ļautu iegūt kontroli pār lidaparātu. Tie gan Gagarinam nebija nepieciešami.
Tai pašā laikā BBC atzīmē, ka nolaišanās tikai par mata tiesu nebeidzās traģiski. Proti, nolaišanās procedūras sākumā no kapsulas nav atdalījušies servisa bloka kabeļi un tas krietni sarežģījis ieiešanu Zemes atmosfērā. Kapsula tikusi strauji mētāta no vienas puses uz otru, vienlaikus bīstami paaugstinājusies temperatūra kapsulas iekšienē un daudz nav trūcis, lai "uguns mākoņa" ieskautais padomju astronauts nezaudētu samaņu un neietu bojā. Pēc zināma laika kabeļi pārdega un kapsula atdalījās, kas Gagarinam ļāva veiksmīgi katapultēties un no septiņu kilometru augstuma ar izpletni nolaisties uz zemes.
Līdz ar to ASV kosmosa iekarošanas sacensībā bija pārspētas, taču prata atspēlēties 1969. gadā, kad 20.jūlijā Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins izkāpa uz Mēness.