2015. gada 30. jūnijs ir pasludināts par Asteroīdu dienu, un šajā dienā daudzās pasaules valstīs tiek rīkoti dažādi asteroīdu tematikai veltīti pasākumi. To galvenais uzdevums ir pievērst sabiedrības uzmanību potenciāliem meteorītu draudiem, izglītot sabiedrību un politiķus. Un šeit nav vietas nezinātniskiem izdomātiem stāstiem par kārtējo pasaules galu, informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) valdes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Bērziņš.
«Kaut arī matemātiskā varbūtība Zemes sadursmei ar asteroīdu ir ļoti maza, tomēr šādas sadursmes iepriekš jau vairākkārt ir notikušas. Tas ir fakts, un tas notiks atkal. Mūsu uzdevums ir būt tam gataviem - pilnībā savlaicīgi novērst sadursmi vai mazināt tās negatīvās sekas ar savu zināšanu palīdzību,» stāsta Mazā meteorītu muzeja dibinātājs, astrofiziķis Kārlis Bērziņš. «Mēs zinām, ka mazo Saules sistēmas objektu sadursmes enerģija var būt ļoti graujoša - daudz bīstamāka nekā, piemēram, plaši tika uzskatīts pirms 20 gadiem,» viņš piebilst.
Kaut arī neviens no jau atklātajiem asteroīdiem un komētām Zemei tuvākajās desmitgadēs nekādus draudus nerada, problēma potenciāli slēpjas vēl neatklātajos objektos. Asteroīdu dienas galvenais mērķis ir sekmēt debess novērošanas intensitātes palielināšanu Zemei tuvajā apkārtnē, kas palīdzētu savlaicīgi atklāt tādu iepriekš nezināmu objektu tuvošanos Zemei kā, piemēram, nesenais Čeļabinskas meteorīts 2013. gada 15. februārī, no kura radītā sprādziena viļņa cieta vairāk nekā 1000 cilvēku. Iepriekš izplatīts brīdinājums būtu nodrošinājis, ka daudzi cilvēki meteorīta sadursmes brīdī neatrastos plīstošo logu stiklu tuvumā, jo tieši tas bija viens no galvenajiem savainošanās iemesliem.
Savlaicīgi atklājot lielāku asteroīdu tuvošanos Zemei, būtu iespējams izmainīt to orbītas. Kaut arī teorētiski pastāv vairāki risinājumi, kā rīkoties, praksē gadās pārsteigumi. Lai no tādiem izvairītos, jau tuvākajā desmitgadē ir ieplānots izmainīt kāda nekaitīga asteroīda orbītu, lai pēc tam vajadzības gadījumā šīs iemaņas varētu tikt izmantotas Zemes aizsardzībai.
Asteroīdu dienas pasākumi tiek organizēti daudzās pasaules valstīs. To atbalsta tādi zinātnieki un kultūras darbinieki kā astrofiziķi lords Martins Rīss, Kips Torns, Jons Ellis, leģendārais grupas Queen basģitārists un astrofiziķis Braians Mejs, mūziķis Pīters Gabriels, kā arī daudz astronauti, kosmonauti un citas slavenības. TV kanāls Discovery Science 30. jūnijā visas dienas garumā sagatavojis īpašu asteroīdu tematikai veltītu programmu.
Latvijā Asteroīdu dienas vakaru ar lekciju un diskusijām 30.jūnijā organizē Mazais meteorītu muzejs sadarbībā ar Latvijas Astronomijas biedrību. Šajā vakarā Mazo meteorītu muzeju Rīgā no plkst 19:00 līdz 21:00 būs iespējams apmeklēt ar 40% atlaidi. Pasākuma noskaņā Mazais meteorītu muzejs no režisora Grigorija Rihtera ir saņēmis ekskluzīvas tiesības rīkot dokumentālā realitātes stilā uzņemtās mākslas filmas «51? North» pasaules pirmizrādes seansu. Vietu skaits ierobežots. Papildu informācija pieejama interneta vietnē www.meteoriti.lv.
Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla «Zvaigžņotā Debess» veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija LAB mājaslapā www.lab.lv.
Meteoriti.LV ir projekts, kura mērķis ir veicināt meteorītikas un ar to saistīto zinātņu attīstību un popularizēšanu Latvijā. Meteoriti.lv projekts šobrīd ir vienīgais Latvijas pārstāvis Starptautiskajā Meteorītikas biedrībā.
