Amerikāņu astrofiziķi ir aprakstījuši zvaigžņu grupas, kas viņuprāt ir visvairāk piemērotas ārpuszemes dzīvības meklējumiem. Proti, pēc zinātnieku domām tās ir zvaigznes, ap kurām varētu riņķot dzīvības formu tapšanai un pastāvēšanai piemērotas planētas.
Zinātnieki uzskata, ka vislabāk dzīvībai piemērotas planētas meklēt ap zvaigznēm, kuras ir pielīdzināmas Saulei vai nedaudz vecākām, vēsākām un lielākām zvaigznēm, kuru virsmas temperatūra ir ap 4900 - 5300 grādiem pēc Kelvina skalas.
Savos pētījumos zinātnieki ņēma vērā dažāda tipa zvaigžņu izvietojumu gan mūsu Galaktikā, gan Visumā kopumā, to evolūcijas ātrumu, izmērus, magnētisko lauku un rentgenstarojuma intensitāti, uzplaiksnījumu biežumu, masu un temperatūru, kā arī to, kāda dzīvības pastāvēšanai piemērotā zona.
Balstoties uz šiem novērojumiem, zinātnieki ieviesa parametru HabPREP (Habitable-Planetary-Real-Estate Parameter), kurš raksturo iespējamību konkrētas zvaigznes tuvumā rasties planētai, uz kuras var pastāvēt dzīvība.
Tā kā šāda zona ap sarkanajiem punduriem, kas ir izplatītākā zvaigžņu forma Visumā, ir salīdzinoši neliela, arī dzīvībai piemērotu planētu veidošanās varbūtība ap tām ir neliela.
Jaunais pētījums ir apstiprinājums iepriekš pastāvējušam viedoklim, ka dzīvībai piemērotas planētas vislabāk meklēt ap vecākām G klases (kā Saule) un jaunākām K klases zvaigznēm.
