RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

TOP 10: gads tehnoloģiju un zinātnes pasaulē

TVNET 2
  • Raksts
  • Video
  • Foto
Foto: TVNET kolāža

Spītējot ekonomiskiem un politiskiem sarežģījumiem visā pasaulē, zinātne nestāv uz vietas, un arī aizgājušais gads nesa daudz dažādu jaunumu un atklājumu kā planētas, tā Visuma mērogā.

Kosmosa stacijā uzziedēja pirmais zieds

FOTO: AP/Scanpix

2016.gada janvārī Starptautiskajā kosmosa stacijā uzziedēja zieds. Tā brīža komandieris, amerikāņu astronauts Skots Kellijs, kurš tobrīd tuvojās gadu ilgās misijas noslēgumam, Twitter rakstīja: «Jā, kosmosā ir arī citas dzīvības formas!»

NASA ziņo, ka puķes pērn konteinerā Veggie iestādīja amerikāņu astronauts Kjells Lindgrēns. Pēc viņa atgriešanās uz Zemes 2015.gada decembrī rūpes par augiem uzņēmās komandieris Kellijs.

Kellijs atklāja, ka juties kā Holivudas filmas «Marsietis» galvenais varonis, kurš mēģināja uz sarkanās planētas audzēt kartupeļus. Cita starpā Kellijam eksperimentu gaitā izdevies augus atbrīvot no pelējuma sēnītes, kā arī atrisināt ūdens apgādes sarežģījumus.

Zinātnieki gūst spēcīgas liecības par 9. planētas eksistenci

Devītās planētas ilustratīvs attēls
FOTO: Reuters/ScanPix

2016.gada janvārī Kalifornijas Tehnoloģiju institūta pētnieki atklāja Saules sistēmas devīto planētu. Tās orbīta atrodas aptuveni 20 reižu tālāk nekā Neptūna orbīta un ir izteikti eliptiska. Viena gada ilgums uz šīs planētas svārstās starp 10 tūkstošiem un 20 tūkstošiem Zemes gadu.

Jāteic gan, ka tieši šis kosmiskais objekts vēl nav novērots; par tā eksistenci liecina zinātnieku aprēķini un datorsimulācijas, kas veiktas, balstoties uz mazāku objektu kustības trajektorijām Saules sistēmā.

Zinātnieki uzskata, ka gāzu gigants, kura masa 5-10 reizes pārsniedz Zemes masu, dziļāk kosmosā varētu būt iesviests Jupitera vai Saturna gravitācijas spēku ietekmē.

Pētnieki cer, ka teleskopu redzeslokā planēta nonāks tuvāko piecu gadu laikā.

Mendeļejeva tabulu papildina četri ķīmiskie elementi

FOTO: AP/Scanpix

Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā oficiāli iekļauti četri jauni elementi, kurus atklājuši ASV, Japānas un Krievijas zinātnieki.

Mendeļejeva tabula papildināta ar 113. elementu, kas ir pirmais Japānas zinātnieku atklātais elements. Tas nodēvēts par nihoniju, kas tiešā tulkojumā no japāņu valodas nozīmē uzlecošās saules zeme. Jaunā elementa simbols ir Nh.

115. elements nosaukts par moskoviju par godu Maskavai, kur tika veikta liela daļa no pētījumiem. Līdzīga iemesla dēļ 117. elements nodēvēts ASV Tenesī štata vārdā. Elementa tenesina simbols ir Ts.

Savukārt 118. elements nodēvēts par godu krievu kodolfiziķim Jurijam Oganesjanam. Oganesona simbols Og.

Ķīnā sāk darboties pasaulē lielākais radioteleskops

FOTO: AP/Reuters/ScanPix

Ķīnas dienvidrietumos svētdien atklāts pasaulē lielākais radioteleskops. Radioteleskops, kura diametrs ir aptuveni 500 metru, atrodas starp kalniem Guidžou provincē. Lai to uzbūvētu, bija plānots kopumā pārvietot 10 000 cilvēku, kuri dzīvo 5 km rādiusā ap tā atrašanās vietu.

Līdz šm lielākais radioteleskops atradās Puertoriko. Tā šķīvja diametrs ir 300 metru.

Zinātnieki fiksē teorijā pastāvējušos gravitācijas viļņus

Datorsimulācija demonstrē kā Saule un Zeme liec laiktelpu
FOTO: Reuters/ScanPix

Gada sākumā zinātnieki fiksēja gravitācijas viļņus jeb viļņošanos laiktelpā, līdz ar to apstiprinot 100 gadus seno Alberta Einšteina teoriju.

Kad pirms aptuveni 1,3 miljardiem gadu sadūrās divi melnie caurumi, abu milzīgo masu apvienošanās radīja vilni, kas ceļoja cauri kosmosam un 2015.gada 14.septembrī sasniedza Zemi, kad to fiksēja sarežģīti instrumenti, paziņoja zinātnieku komanda.

Zinātnieki iepriekš bija spējīgi aprēķināt gravitācijas viļņus, tomēr tos nekad agrāk nebija izdevies novērot tieši. Tagad, kad ir novēroti divu melno caurumu saplūšanas procesā radušies viļņi, zinātnieki uzskata, ka spēs radīt tādus teleskopus, kas ļaus ne tikai tieši novērot melnos caurumus, kuru kosmosā ir miljardiem, bet arī ielūkoties vēl dziļāk kosmosa dzīlēs; iespējams, līdz pat Lielā sprādziena jeb Visuma dzimšanas brīdim.

Gravitācijas viļņu fenomenu novēroja starptautiskā projekta LIGO («Laser Interferometer Gravitational-wave Observatory») divi ASV esošie pazemes detektori, kuriem jāpamana gravitācijas viļņu niecīgās vibrācijas, kas amplitūdas ziņā ir pielīdzināmas niecīgai daļai atoma.

2016.gadā pasaulē nāca pirmais trīs vecāku bērns

FOTO: AP/Scanpix

2016.gadā pasaulē nāca pirmais trīs vecāku bērns. Kādēļ trīs vecāki? Tādēļ, ka bērna jordāniešu izcelsmes mātei piemita reta ģenētiska saslimšana, Leija sindroms, un bija nepieciešams viņas olšūnas kodolu pārstādīt donora olšūnā, lai būtu iespējama pilnvērtīga, vesela bērna attīstība. Amerikāņu zinātniekiem, kuri sarežģīto manipulāciju veica Meksikā, laboratorijā izdevās radīt piecus embrijus, bet no tiem izdzīvoja viens.

Pie Saulei tuvākās zvaigznes atklāj vēl vienu «Zemi»

Centaura Proxima
FOTO: ESA/Hubble & NASA

Saules sistēmai tuvākās zvaigznes atrodas vien aptuveni četru gaismas gadu attālumā. Tā ir zvaigžņu trijotne Centaura Alfa, ko veido zvaigžņu duets Centaura Alfa A un Centaura Alfa B, kā arī nedaudz atstatus un vistuvāk Saulei atrodamā Centaura Proxima. Jau iepriekš tika atklāta planēta, kas riņķo ap Centaura Alfu B, taču tā atrodas pārāk tuvu savai saulei un dzīvības pastāvēšanai, visticamāk, nav piemērota. Planēta, kas tagad atklāta riņķojam ap Centaura Proxima, turpretī atrodas zonā, kurā uz planētas virsmas iespējams ūdens šķidrā agregātstāvoklī.

Lielāku skaidrību par to, kas notiek uz jaunatklātās planētas, sniegs turpmāki pētījumi un perspektīvā plānotā miniatūru kosmosa kuģu misija uz Centaura Alfu. Kā ziņots iepriekš, krievu miljardieris Jurijs Milners un britu astrofiziķis Stīvens Hokings ir nolēmuši uz Centaura Alfu sūtīt miniatūru kosmosa kuģīšu floti. Projektam sākotnēji atvēlēti 100 miljoni ASV dolāru, lai izstrādātu lidaparātus ar neliela izmēra burām, kuras pūstu spēcīga lāzera stara gaisma. Plānots, ka tā lidaparāti spētu sasniegt pat 60 000 kilometru sekundē ātrumu un Centaura Alfas sistēmā varētu nokļūt apmēram 20 gadu laikā.

Ilustratīvs attēls

Kā varētu izskatīties Centaura Proxima un pārējo divu zvaigžņu duets no jaunatklātās planētas virsmas. Avots: ESO/M. Kornmesser

Sprāgstošo Samsung telefonu skandāls

FOTO: AFP/ScanPix

Kamēr iPhone prezentēja sava galvenā peļņas devēja iPhone jaunākos modeļus, galvenais sāncensis Samsung bija ierauts skaļā skandālā. To izraisīja augusta sākumā prezentētā flagmaņa Galaxy Note 7 neveiksmīgā konstrukcija, kuras dēļ komponentes atradās pārāk tuvu viena otrai un tas veicināja ierīču pārkaršanu. Ātri vien pēc prezentācijas pasauli sāka pāršalkt ziņas par nosvilušiem viedtelefoniem. Tam sekoja Samsung paziņojums par apņemšanos bīstamās ierīces nomainīt pret drošām, nedaudz vēlāk sekoja aicinājums atturēties no to lietošanas, un galu galā Dienvidkorejas gigants nolēma atzīt sakāvi un Galaxy Note 7 ražošanu pārtrauca pavisam.

Note 7 izraisītie zaudējumi ir mērāmi miljardos, taču darbs neapstājas. Tā kā konkurenti nesnauž un gatavojas 2017.gada rudenī izlaist pilnīgi jaunu iPhone 8, Samsung atliek vien koncentrēties Galaxy S8 izstrādei. To paredzēts atklāt nākamā gada pirmajā pusē.

Jāteic, ka arī par iPhone 7 un 7 plus gada gaitā tika runāts ļoti daudz. Galvenokārt jau tāpēc, ka no telefona tika gaidīti revolucionāri jaunumi, taču, kad pienāca iPhone prezentācija, daudzus pārņēma vilšanās. Lielajam 7 plus modelim tagad ir divu galveno kameru sistēma, iPhone vairs nav 3,5 milimetru ligzdas austiņu spraudnim, taču tā vietā iegūta aizsardzība pret mitrumu un putekļiem. Dizaina un tehnoloģiju jaunievedumu ziņā iPhone 8, kurš iznākšot paralēli uzlabotiem iPhone 7s un 7s plus, krietni pārspēs pāreju no 6s uz 7, taču cilvēki pēdējo iPhone iterāciju tāpat pērk. Oficiāli pārdošanas rādītāji nav zināmi, taču tirgus analītiķi lēš, ka noiets krities nav.

SpaceX veiksmīgi nosēdina raķeti pēc atgriešanās no kosmosa

FOTO: Reuters/ScanPix

2016.gada aprīlī Amerikāņu korporācijai SpaceX pirmo reizi izdevās veiksmīgi nosēdināt uz Atlantijas okeānā peldošas platformas raķetes Falcon 9 apakšējo posmu.

Raķetes Falcon 9 apakšējā posma atgriešanās uz zemes ir ārkārtīgi svarīga kosmonautikas attīstībā, jo tās atkārtota izmantošana ļautu ievērojami samazināt komerciālo raķešu startu izmaksas. Vienas šādas raķetes degvielas izmaksas ir aptuveni 300 000 ASV dolāru, bet pati raķete ir 60 miljonu ASV dolāru vērta.

Ja raķetes katra lidojuma laikā netiktu iznīcinātas, SpaceX būtu ievērojami vieglāk kāpināt peļņu līdz līmenim, kas ir nepieciešams, lai virzītos tuvāk galvenajam mērķim - lidojumam uz Marsu.

FOTO: Reuters/ScanPix

Pokemon Go

FOTO: Reuters/ScanPix

Šā gada vasarā pasauli kā epidēmija, kā sērga pārņēma mobilā spēlīte Pokemon Go. Miljoniem cilvēku visā pasaulē devās virtuālo ķiņķēziņu medībās, meklēja treniņu zāles, kur savus Čarmandlerus, Skvirtlus, Bulbazaurus un citus trenēt.

Vairākiem cilvēkiem dzīšanās pēc virtuālajām būtnēm beidzās ar dzīvības zaudēšanu, taču fenomens parādīja paplašinātās realitātes tehnoloģijas iespējas.

NASA iPhone SpaceX Stīvens Hokings Viedtālruņi Samsung Twitter
2 Komentāri