19. gadsimta četrdesmitajos gados pieņemtie likumi Lielbritānijā aizliedza duelēšanos, tomēr vīrieši turpināja rītausmā atrisināt domstarpības ar pistoļu palīdzību, vēsta BBC vēstures vietne «Historyextra».
Pistoles rītausmā: Divkaujas Viktorijas laikmeta Anglijā
Duelēšanās centrā vienmēr ir atradies jautājums par godu. Nāvējošu divkauju ar pistolēm vai zobeniem no parasta mēģinājuma pastrādāt slepkavību atšķīra tas, ka ar divkaujas palīdzību varēja «atjaunot» ievainotu godu.
Jau viduslaiku galmos būtiski bija bruņinieku turnīri. Savukārt moderno laiku sākumā aristokrātu vidū sāka nostiprināties ideja par indivīda goda aizstāvību. Tā rādās mūsdienu divkaujas.
18. gadsimtā britu tirgotāju vidusšķira pārņēma daudzas aristokrātu tradīcijas, tostarp duelēšanos. Šajā laikā daudzi civilie un militārie likumi, kas klasificēja duelēšanos kā slepkavību, tika lielākoties ignorēti. Tikai pēc Napoleona karu beigām un plašākas militārisma noraidīšanas spēkā pieņēmās kampaņa par divkauju aizliegšanu. Sabiedrības noskaņojuma vēršanos pret šo praksi pastiprināja arī vairāki ievērojami incidenti, tostarp Velingtonas hercoga, kurš tolaik bija premjerministrs, dalība divkaujā 1829. gadā.
Arī pēc 1844. gadā pieņemtajiem likumiem par divkauju aizliegšanu tās tomēr turpinājās, jo saglabājās motivācija duelēties. Viktorijas laikmeta džentlmeņiem joprojām vajadzēja aizsargāt savu reputāciju. Daudzi bažījās, ka duelēšanās tikai pieņemas spēkā, aicinot to dalībniekiem piespriest smagus naudas sodus vai nosūtīt tos spaidu darbos.
Alternatīva divkaujai bija paust savu aizvainojumu laikrakstā vai arī vērsties tieši tiesā. Abas šīs procedūras bija sarežģītas, un to rezultātā nāktos mazgāt netīro veļu publiski.
Neapmierināti ar to, ka apmelotāji tik viegli var darboties, daudzi uzskatīja, ka divkaujas ir atceltas pāragri. Viņi aizstāvēja ne tik daudz pašas divkaujas, cik to ietekmi uz britu sabiedrību. Viņi uzskatīja, ka divkaujas padara cilvēkus pieklājīgākus, bažījoties, ka bez tām jaunākā paaudze būs mazāk «džentlmeniska».
Tikai ievērojamās sociālās pārmaiņas 20. gadsimtā, kas izraisīja aristokrātijas ietekmes zudumu un riebumu pret karu, pilnībā izbeidza duelēšanās praksi.