Bijušais CIP darbinieks: Hemingvejs bija padomju spiegs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Grāmatā apgalvots, ka Hemingveju uz «ideoloģiskiem pamatiem» savervējis PSRS Tautas iekšlietu komisariāts (NKVD), kas nozīmē, ka Hemingvejs pilnībā vai daļēji atbalstījis padomju politiku.
Kādu tieši uzdevumu Hemingvejam uzticējis viņa savervētājs Džozefs Goloss, nav zināms, taču Hemingvejam tika dots segvārds «Argo». Visticamāk, viņš tikās ar padomju spiegiem ārpus Amerikas tādās eksotiskās vietās kā Ķīna.
Krievijas valsts arhīvu materiāli par šo lietu nav pieejami. Viss, kas zināms par Hemingveja sakariem ar NKVD, nonācis atklātībā, pateicoties vienam dokumentam, ko no Krievijas izvedis kāds Federālā drošības dienesta (FDD) aģents.
«Writer, Sailor, Soldier, Spy» piedāvā ieskatu arī sarežģītajās attiecībās, kādas Hemingvejam bijušas ar ASV dienestiem, tostarp Federālo izmeklēšanas biroju (FIB), Valsts departamentu, ASV jūras kara flotes izlūkdienestu (ONI) un CIP priekšteci - Stratēģisko pakalpojumu biroju (OSS).
Reinoldss apgalvo, ka par Hemingveja saistību ar Padomju Savienības izlūkdienestiem uzzinājis, lasot bijušā VDK darbinieka Aleksandra Vasiļeva grāmatu, kurā iekļauti izraksti no Hemingveja oficiālās lietas, ko Vasiļevs izvedis no Krievijas.
«Dokumenti par Hemingveja attiecībām ar NKVD liecināja, ka padomju aģents bija savervējis Hemingveju «mūsu darbam uz ideoloģiskiem pamatiem» ap 1940. gada decembri, kad Staļins pārvaldīja Padomju Savienību ar dzelzs dūri un sadarbojās ar Hitleru Molotova-Ribentropa pakta ietvaros,» norādīja Reinoldss.
«Visu mūžu būdams Hemingveja fans, es jutos tā, it kā kāds būtu man iebelzis pa iekšām, lasot, ka viņš sadarbojies ar NKVD. Kā tas varēja būt? Galu galā es secināju, ka Hemingveja flirtēšana ar NKVD un politiskās nostādnes, kas to izskaidro, spēlēja lielu nozīmi viņa dzīvē un darbā,» norādīja Reinoldss, piebilstot, ka līdz šim tam nav pievērsta pietiekami liela uzmanība.
Ernests Hemingvejs bija amerikāņu rakstnieks un žurnālists, kurš iemantojis pasaules slavu ar saviem darbiem «Ardievas ieročiem», «Kam skanēs zvans» un «Sirmgalvis un jūra».
Militārie konflikti Hemingvejam nebija sveši. Strādājot žurnālistikā, Hemingvejs atspoguļoja Spānijas pilsoņkaru, Otro pasaules karu un bija klāt Parīzes atbrīvošanā. 1947. gadā Hemingvejs saņēma Bronzas zvaigzni par drosmi kara laikā.
Reinoldsa grāmatā vēstīts arī par Hemingveja tikšanos ar komunistu līderi Džou Eņlai, kurš kļuva par Ķīnas premjerministru, kā arī Hemingveja sadarbību ar ASV izlūkdienestiem.
Izmantojot ONI sagādātu munīciju, Hemingvejs medījis nacistu zemūdenes no savas laivas «Pilar» Karību jūrā un vadījis informatoru tīklu Kubā, kas ziņojis vēstniecībai Havanā, lasāms Reinoldsa grāmatā.
Sadarbība ar NKVD «ietekmēja daudzus lēmumus, kurus viņš pieņēma savas dzīves pēdējos 15 gados: kur viņš dzīvoja, ko rakstīja un kā uzvedās,» skaidroja Reinoldss.
«Šī notikumu ķēde pat spēlēja lomu viņa pašnāvībā 1961. gadā,» uzskata grāmatas autors.
«Viņš neizprata politiku un intrigas tik labi, kā domāja, un ilgu laiku pārvērtēja savas spējas kontrolēt sevi un citus, pat mainīt vēsturi. Beigās viņš sāka apzināties savas robežas un nonāca pie traģiska secinājuma, ka vienīgais veids, kā atgūt kontroli, ir izdarīt pašnāvību,» raksta Reinoldss.
