Pirmo reizi noskaidrota 10 000 gadu sena Āfrikas alu cilvēka seja, atjaunojot diskusiju par to, vai pirmie Amerikā nonākušie cilvēki bija Āfrikas vai Āzijas izcelsmes. To paveicis brazīliešu grafikas dizainers Sisero Moraešs (Cicero Moraes), kura izveidotie digitālie attēli uzrāda 40 līdz 50 gadus veca afrikāņa sejas pantus, kas atgādina Austrālijas aborigēnus.
Rekonstrukcijā tika atveidots cilvēks, kura galvaskauss tika atrasts Brazīlijā pirms 50 gadiem alā veiktos arheoloģiskajos izrakumos.
Afrikāņa sejas atrašana līdz ar to apstrīd pieņēmumu, ka pirmās Amerikā ieradās Āzijas izcelsmes ciltis.
Tā vietā jaunatklājums liecina par to, ka atrastais cilvēks bijis afrikānis ar australoīda iezīmēm.
Šie jaunumi parādās tikai pāris nedēļas pēc tam, kad Moraešs atklāja trīsdimensionālus sejas pantus 28 gadus vecam Āzijas izcelsmes Sibīrijas vīrietim, kas modelēti pēc cita aizvēsturiska galvaskausa. Šim galvaskausam ir līdzības ar mūsdienu Amerikas indiāņiem.
Digitālā rekonstrukcija, kas iesaukta par Apijunu, ir ļoti līdzīga 11500 gadus vecajai par Lusiju iesauktajai afrikānietei, kurai piederējušas senākās Dienvidamerikā atrastās mirstīgās atliekas.
1998. gadā Brazīlijā arheoloģiskajos izrakumos atrastais galvaskauss atgādina mūsdienu Subsahāras afrikāņu, Austrālijas aborigēnu un melanēziešu sejas pantus.
Sanpaulu Universitātes profesors Valters Nevess (Walter Neves) tolaik paziņoja par atklāto sievietes seju. Tolaik jaunatklājums izraisīja satricinājumu zinātniskajās aprindās, jo Lusija galīgi neatgādināja Āzijas izcelsmes sibīriešus, kuri, kā uzskatīja zinātnieki, bijuši mūsdienu Amerikas indiāņu ģenētiskie priekšteči.
Lusijas cilts bija viena no divām grupām, kas pirmās ieradās Jaunajā pasaulē, liecina zinātniskie pētījumi.
Arheologi uzskata, ka bija vismaz divi lieli migrācijas viļņi, kuros atšķirīgas cilvēku grupas šķērsoja Beringa jūras šaurumu, kas kalpoja kā tilts starp Sibīriju un Aļasku.
Iespējams, Apijuna Amerikā ieradās pirmajā ceļotāju vilnī kopā Lusiju. Savukārt Āzijas sibīrieši, domājams, Amerikā ieradies otrajā vilnī.
Moraešs gan norāda, ka sejas trīsdimensionālās rekonstrukcijas nemēģina atrisināt noslēpumus par Jaunās pasaules apdzīvošanu.
«Mums jābūt ļoti uzmanīgiem, izvirzot lielas hipotēzes par Amerikas apdzīvošanu, balstoties tikai sejas rekonstrukcijā,» uzsvēra arī Nevess
Antropologs gan piebilda, ka pirmajā vilnī Amerikā pirms apmēram 15 000 gadu ieradās afrikāņi ar australoīdu iezīmēm.
«Viņi ieradās no Dienvidaustrumāzijas, no turienes migrējot divos virzienos. Daži devās dienvidu virzienā uz Austrāliju, kur šodienas aborigēni acīmredzami ir viņu pēcteči,» skaidroja Nevess.
«Citi devās uz ziemeļiem, kuģojot gar krastu un pāri Beringa šaurumam līdz viņi sasniedza Ameriku,» piebilda Nevess.
«Ne visi vienlaicīgi sasniedza galamērķi. Daudzi palika Sibīrijā,» skaidroja Nevess, piebilstot, ka šī grupa Amerikā ieradās pēc pāris tūkstošiem gadu.
Turklāt, ja sākotnējie akmens laikmeta afrikāņi izmira jau sen, tad DNS paraugi liecina, ka Lusijas cilts esot saglabājusies līdz vēl nesenam laikam.
«Šodien es ticu trīs dažādiem scenārijiem. Dažās vietās Amerikā Āzijas sibīrieši aizstāja pilnībā aizstāja australoīdus. Tikmēr citviet australoīdi spēja izdzīvot līdz nesenam laikam, un beidzot, dažādās kontinenta daļās abas rases sakrustojās,» norādīja Nevess.
«Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Vēl daudzus gadus tiks pētīti un apspriesti pierādījumi par to, kurš ieradās pirmais un kāpēc viena rase bija vairāk dominējoša nekā otra,» viņš atzina.
