Kā kaķi no žurku ķērājiem kļuva par mājas mīluļiem?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā secināts, ka zemkopji Tuvajos Austrumos, visticamāk, bija pirmie cilvēki, kas sekmīgi piejaucēja savvaļas kaķi. Tas notika pirms aptuveni 9000 gadu, uzskata zinātnieki.
Pāris tūkstošus gadu vēlāk kaķi, kas tika turēti uz kuģiem, pa jūras tirdzniecības ceļiem nonāca senajā Ēģiptē.
Mūsdienās kaķi sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.
Zinātnieki uzskata, ka tālajā pagātnē savvaļas kaķi sāka uzturēties zemkopju mitekļu tuvumā, lai medītu peles, kuras pievilināja graudu krājumi. Tajā brīdī arī sākās kaķu un cilvēku attiecību garā vēsture.
«Bija divi piejaucēšanas notikumi - viens sākumā Tuvajos Austrumos un otrs daudz vēlāk Ēģiptē,» norāda vadošā pētniece Eva Marija Geigla (Eva-Maria Geigl) no Žaka Mono Institūta Parīzē.
«Un tad kaķis ļoti efektīvi izplatījās visā senajā pasaulē kā kuģu kaķis. Abas izcelsmes līnijas tagad sastopamas mūsdienu kaķos,» skaidro zinātniece.
No žurku ķērāja par mīluli
Kaķi vienmēr bijuši laiski dzīvnieki, taču viņiem nācās tūkstošiem gadu naski strādāt par žurku ķērājiem uz kuģiem un mājās, līdz viņi tika pilnībā pieradināti un atzīti par mājas mīluļiem.
«Es teiktu, ka kaķi izvēlējās cilvēku kompāniju, bet tās bija aprēķina attiecības, kas izdevīgas abām pusēm,» skaidroja Geigla.
Pētījuma ietvaros tika savākti mitohondrija DNS paraugi no vairāk nekā 200 seno kaķu paliekām, tostarp kaķiem, kas atrasti vikingu kapos un blakus Ēģiptes mūmijām.
DNS pierādījumi liecina, ka kaķu pieradināšana sākās pirms aptuveni 9000 gadu Tuvajos Austrumos. Zemkopji, visticamāk, bija pirmie cilvēki, kuri piejaucēja kaķus.
Otrais kaķu pieradināšanas vilnis notika senajā Ēģiptē. Tālāk kaķi izplatījās visā Eiropā. Ēģiptiešu kaķa DNS atrasts pat vikingu ostā.
Domājams, ka kaķi Ziemeļeiropā nonāca pa jūras tirdzniecības ceļiem.
Pārsteidzošs, iespējams, ir fakts, ka strīpainie kaķi bija sastopami tikai Tuvajos Austrumos. DNS pierādījumi liecina par gēnu mutāciju, kā rezultātā kaķiem Turcijas rietumos XIV gadsimtā radās strīpas.
Nākamo pāris simts gadu laikā arī svītrainie kaķi izplatījās visā pasaulē, taču, salīdzinot ar suņiem, kaķu sugas netika īpaši izkoptas līdz pat līdz XIX gadsimtam.
«Kaķi bija noderīgi no paša sākuma, tos nevajadzēja mainīt,» norāda Geigla.