Līdz šim nevienam nesaprotamā valodā rakstītais un savādiem zīmējumiem izraibinātais 14. gadsimta Voiniča manuskripts, pateicoties mākslīgajam intelektam, beidzot tapis skaidrāks.
Zinātnieki, iespējams, atšifrējuši noslēpumaino Voiniča manuskriptu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā vēsta «CTV News», Voiniča manuskripts jau gadsimtiem ir slavens ar to, ka nevienam nav īsti skaidrs, kādā rakstības sistēmā veidots tā nosacītais teksts 240 lapaspušu garumā. Pat pasaules labākie kriptogrāfi, kas uzlauza nacistu šifrēšanas mašīnas «Enigma» kodu, nespējot tikt galā ar Voiniča manuskriptu, atmeta tam ar roku. Tomēr tagad kārtējo reizi sevi pierādījis ir mākslīgais intelekts, atšifrējot daļu manuskripta.
«Kad tu redzi kaut ko tādu un saproti, kāda mistērija tur slēpjas, cilvēka dabā ir censties to izzināt. Manuskripts mani ārkārtīgi ieintriģēja, un es biju pārliecināts, ka spēšu tikt ar to galā,» komentēja datorspeciālists un zinātnieks Gregs Kondrāks (Greg Kondrak).
Pirmais solis bija izzināt, kas tā ir par valodu. Algoritms, ko Kondrāks kopā ar kolēģiem radīja, pierādīja, ka spēj būt līdz pat 97% precīzs, šifrējot citus tekstus. Tas pats algoritms tika izmantots, lai atšifrētu Voiniča manuskriptu. Izrādījās, ka iespējamā valoda, kādā tas ir rakstīts, ir pārveidota senebreju valoda.
Balstoties uz algoritmu, manuskripta pirmais teikums ir šāds: «Viņa izteica priekšlikumus priesterim – mājas, manam un tautas saimniekam.» Zinātnieki arī uzskata, ka teksts satur tādus vārdus kā «zemkopis», «gaisma», «gaiss» un «uguns».
Jau iepriekš zinātnieki noskaidroja, ka manuskripta izgatavošanas datums ir 15. gadsimts. Pašu tekstu pētnieki cenšas atšifrēt kopš 1912. gada, kad manuskripts tika atrasts Itālijā, kādā jezuītu bibliotēkā.