/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Biedrība «Zemnieku saeima» ir aplēsusi zaudējumus, ko šogad sausuma dēļ cietuši lauksaimnieki. «Zemnieku saeima» aicina valdību, veicot grozījumus šā gada valsts budžetā, paredzēt finansējumu daļējai sausuma radīto zaudējumu kompensēšanai 20,5 milj.Ls apmēra. 8,5 milj.Ls no summas biedrība aicina paredzēt augkopībā un 12 milj.Ls – lopkopībā, informēja «Zemnieku saeimas» sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne.
Sausuma kompensācijās lauksaimniecībā prasa 20,5 miljonus latu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Biroja vadītāja Rita Sīle: «Ir pienācis rudens, kulšana beigusies, kartupeļi tiek rakti, lopbarības apjoms saimniecībās īpaši nepalielinās. Tikai tagad situācija īsti ir skaidra un tā ir bēdīga. Iepriekš runāt par kompensāciju prasīšanu bija pāragri, taču nu Zemnieku saeima aicina valdību palīdzēt lauksaimniekiem.«
Aptaujājot biedrības biedrus, tika secināts, ka sausuma ietekmē lauksaimnieku raža graudkopībā visā Latvijas teritorijā vidēji ir samazinājies par 1 – 1,5 t par hektāru. Šogad cēlusies graudu cena, taču tā nekompensē zaudējumus. Sausuma rezultātā lauku saimniecībās negūtie ienākumi graudkopības sektorā par hektāru vidēji sastāda 80,3 Ls/ ha. Taču ar šiem ieņēmumiem zemnieki ir rēķinājušies ņemot kredītus un plānojot darbību. Graudkopībā Zemnieku saeima aicina kompensēt tikai 15% no neiegūtajiem ienākumiem, paredzot atbalstu 12 Ls par hektāru.
Ievērojami lielāki zaudējumi ir saimniecībām, kas specializējušās kartupeļu, augļu un dārzeņu ražošanā. Piemēram, saimniecībās, kurās gājuši bojā ilggadīgie stādījumi, zaudējumi pārsniedz 2000 Ls/ha. Zemnieku saeima kompensācijas aicina paredzēt 100 Ls/ha - kartupeļu platībām, 200 Ls/ha - lauka dārzeņiem un 250 Ls/ha - augļu dārzu un ogulāju atbalstam.
Lopkopībā, izvērtējot saimniecību nodrošinājumu ar nepieciešamo lopbarību, Zemnieku saeima aicina paredzēt atbalstu saimniecībām, lai nodrošinātu finansējumu sausuma rezultātā iztrūkstošās lopbarības iegādei. Atbalstu ZSA aicina paredzēt 30 Ls par liellopu vienību. Tā ir piektā daļa, no finansējuma, ko saimniekiem būs nepieciešams rast, lai sagādātu iztrūkstošo lopbarību.
Priekšsēdētājs Valters Bruss: «Summas ir lielas, tādēļ var domāt, ka atkal un atkal prasot kompensācijas, zemnieki grib kļūt stāvus bagāti. Patiesā aina ir drūma. Prasītās kompensācijas, salīdzinājumā ar zaudējumiem, ir mazas. Mazāka kompensāciju summa un pāris lati katrai saimniecībai neko neglābtu. Pat ja valdība palīdzēs, zemniekiem šogad būs stingri jāsavelk jostas.«
Atgādinām, ka lauksaimniecībā joprojām faktiski nav iespējams apdrošināt savu darbību. Gadījumos, kad to ir iespējams izdarīt, prasītās apdrošināšanas prēmijas ir pārāk augstas un galvenos lauksaimniecības riskus apdrošināt vispār nav iespējams.
Zemnieku saeima apvieno 652 lauksaimniecības produkciju ražojošus uzņēmumus, pārsvarā ģimenes saimniecības, no kurām 57% ir specializējušās augkopībā, 37% specializējušās lopkopībā. Saimniecības apsaimnieko aptuveni 200000 ha un saražo 38% graudu, 56% rapša un 59% cukurbiešu no Latvijas kopējā apjoma.