ASV vēstniecība Sofijā aktīvi atbalstījusi un finansējusi ģenētiski modificētu (ĢM) kultūru piekritējus Bulgārijā, liecina ASV diplomātiskās sarakstes dokumenti, kas publiskoti interneta vietnē «WikiLeaks» un Bulgārijas izmeklējošās žurnālistikas vietnē «Bivol.bg», ar ko tā sadarbojas.
«Vēstniecībai Sofijā attiecībā uz biotehnoloģijām ir labi definēta stratēģija, ko atbalsta ASV biotehnoloģiju industrija un ietekmīgas vietējās ieinteresētās puses,» 2009.gada sākumā rakstījusi ASV vēstniece Nensija Makeldaunija.
Viņa lūgusi atbalstu izglītojošām programmām, kam jāiepazīstina «patērētāji, zemnieki, zinātnieki un politikas veidotāji ar lauksaimniecības biotehnoloģiju izmantošanu, lai tādējādi palīdzētu Bulgārijai kļūt par sekmīgu lauksaimniecības biotehnoloģiju modeli un aizstāvi Eiropas Savienībā». Vēstniece atzīmējusi, ka pirms stāšanās ES Bulgārija veiksmīgi attīstījusi biotehnoloģiju pētniecību un audzējusi transgēnās kultūras, kuru komerciāla audzēšana ES šobrīd aizliegta, taču viss krasi mainījies pēc stingra biotehnoloģiju likuma pieņemšanas 2005.gadā.
Pēc vēstnieces vārdiem, vēstniecības publiskās diplomātiskās iniciatīvas mērķis ir «izraisīt diskusijas par biotehnoloģiju, veidot labvēlīgu sabiedrisko domu un padarīt medijiem un patērētājiem pieejamāku zinātnisko informāciju par lauksaimniecības biotehnoloģijām».
Kā norāda «Bivol.bg», 2010.gadā ASV biotehnoloģiju lobijam Bulgārijā parādījušās jaunas izredzes uz panākumiem, jo jaunais premjerministra Boiko Borisova ministru kabinets izvirzījis par savu mērķi ĢMO likumdošanas liberalizāciju.
Šim jautājumam veltīta arī kāda pašreizējā vēstnieka Džeimsa Vorlika vēstule, kas rakstīta 2010.gada februārī. «Spēcīga spiediena ietekmē pašreizējā valdība ieteikusi piecu gadu moratoriju attiecībā uz ģenētiski modificēto organismu izlaišanu vidē vai izmantošanu lauksaimniecības vajadzībām. Lauksaimniecības ministrs Miroslavs Naidenovs, tiekoties ar vēstnieku, atzinis, ka šis moratorijs ir taktisks solis, lai panāktu stratēģisko mērķi - likumprojekta pieņemšanu. Viņš cer, ka, pieņemot jauno likumu, Eiropas Komisija uzlūkos moratoriju kā kavēkli likuma īstenošanā un Bulgārija būs spiesta to atcelt. Naidenovs domā, ka atcelt moratoriju EK spiediena ietekmē būs vieglāk nekā mainīt likumdošanu,» rakstījis vēstnieks, salīdzinādams to ar «soļošanu pa tievu virvi», ņemot vērā sabiedriskās domas negatīvo attieksmi.
«Ja Naidenovam izrādīsies taisnība un EK galu galā piespiedīs Bulgāriju atcelt ieteikto moratoriju, valdībai būs pamats beidzot liberalizēt Bulgārijas biotehnoloģiju režīmu - bet cīņa būs sīva,» brīdinājis Vorliks.
Tomēr Naidenovam neizrādījās taisnība. Gluži otrādi - EK ne tikai nenoteica Bulgārijai sankcijas, bet, pateicoties arī vairāku Bulgārijas politiķu aktivitātēm, Eiropas Parlaments atbalstījis katras dalībvalsts tiesības patstāvīgi lemt par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu savā teritorijā, atgādina «Bivol.bg».
