Kaut arī ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) pārtikas ietekme uz cilvēku vēl nav pilnībā izpētīta, to diezgan uzskatāmi var redzēt valstu, kas aizsākušas modificētās pārtikas ražošanu un patērēšanu, iedzīvotājos. No šāda veida produktiem būtu ieteicams izvairīties, jo modificēto organismu klātbūtne pārtikā nav nepieciešama cilvēka organismam, bet gan ražotājam peļņas nolūkos.
Kustības «Brīvs no ĢMO» pārstāvji norāda, ka zinātniekiem, izsakoties par šāda veida pārtikas ietekmi uz cilvēku, «izdodas» kultivēt standarta mītus, jo šīs nozares pārstāvjiem neklājas teikt «es nezinu».
Visskaidrāk šobrīd ir pierādīts raundapa/glofozāta kaitīgums – šīs vielas tieši sojas dēļ lieto arvien vairāk. Tomēr, kā sarunā ar TVNET apstiprina asociētais profesors un ģenētiķis Jēkabs Raipulis, daudzas vielas zinātniskā pamatojuma trūkuma dēļ patlaban ir vien aizdomu līmenī.
«Cik nu var, vajadzētu izvairīties no lietošanas, jo cilvēkam vienas paaudzes laikā nekas var arī neparādīties. Ietekmes var pētīt tikai vairākās paaudzēs,»
skaidro ģenētiķis. Raipulim nav pārliecības, vai ģenētiski modificētie organismi pārtikā ir izdevīgi no ekonomiskā viedokļa. Viņaprāt, pāriešana uz atsevišķām monokultūrām noplicina izturību pret dažādām slimībām.
«Cenšoties uzlabot pārtikas garšu vai krāsu, tā tiek sabojāta. Tas absolūti nav vajadzīgs organismam, bet ražotājam,» norāda Raipulis.
Modificētās pārtikas ietekme redzama ASV iedzīvotājos
Ģenētiski modificēto organismu ietekme uz cilvēka veselību vēl nav skaidri zināma, arī zinātniskie pētījumi ir visai pretrunīgi un to rezultāts vairāk atkarīgs no veicēja. Būs jāpaiet vairākām paaudzēm, lai ietekmi varētu konstatēt precīzi. Kustības «Brīvs no ĢMO» runasvīrs, horeogrāfs Agris Daņiļēvičs ir pārliecināts, ka modificētās pārtikas sekas ar «neapbruņotu aci» var redzēt jau šobrīd.
«Esmu bijis ASV, un tas man kā dejotājam momentā iekrita acīs. Ja man būtu jānovāc deju kolektīvs, tas nebūtu iespējams. Es varētu taisīt vienīgi sumo cīkstoņu izlasi,»
ar pamatīgu melnā humora devu izsakās horeogrāfs. Viņaprāt, visvairāk šīs pazīmes attiecināmas tieši uz attīstītajām nācijām, kas ar ģenētiski modificētas pārtikas ražošanu sākušas nodarboties pirmās.
Par ĢMO ietekmi uz cilvēku Daņiļēvičs aizdomājies jau agrāk un ikdienā uzturā cenšas izmantot organisku pārtiku, bet attiecīgajā sezonā – paša piemājas dārzā audzētus produktus vai noķertās zivis. Tomēr «būtu skumji, ja visās lietās pirmajā pozīcijā nostātos tikai peļņa un patērētājs beigās tiktu noindēts. Ir jāaicina cilvēki uz harmoniju dzīvē, pārtikā un attiecībās.»
Industrijai uzturēt mītus ir pat izdevīgi
Kā, atsaucoties uz organizācijas «Zemes draugi» publiskoto informāciju, norāda «Brīvs no ĢMO» pārstāvji, industrijai ir izdevīgi uzturēt mītus par ģenētiski modificēto (ĢM) pārtiku kā iespēju lietot mazāk pesticīdu vai pabarot Āfrikas bada cietējus, kamēr realitātē šobrīd 99% no komercializētajiem ĢM kultūraugiem ir modificēti, lai tie būtu izturīgi pret herbicīdiem (lielākoties pret Monsanto ražoto raundapu) vai lai tie paši izdalītu toksīnu pret noteiktiem kukaiņiem, nevis lai tie būtu auglīgāki vai uzturvielām bagātāki.
Tomēr lielais ĢM sojas un kukurūzas apjoms netiek ražots Āfrikas trūkumcietējiem, bet gan Eiropas biodīzelim un lopbarībai.
