Jau 30 gadu laikā Latvijas upes un ezerus var skart būtiskas izmaiņas bioloģisko sugu daudzveidībā, norāda Mangaļu dabas fonda speciālisti, kuri šonedēļ sniedza ieskatu par pārmaiņām Latvijas dabā pēc 30 gadiem un diskutēja par iespējamām ekoloģijas un bioloģiskās daudzveidības pārmaiņām.
Vidējā temperatūra 30 gados palielināsies
Modelējot klimatiskās pārmaiņas, eksperti prognozē, ka gada vidējā temperatūra sliktākajā scenārijā varētu pieaugt no 1,2 līdz pat 4 grādiem pēc Celsija,
kas nozīmētu par 2/3 īsākas ziemas un garākas vasaras.
Jau 30 gadu laikā pieaugs ūdens līmenis Baltijas jūrā un vidējā temperatūra Latvijas upēs un ezeros.
Speciālisti norāda, ka šādas pārmaiņas nozīmēs bioloģiskās daudzveidības izmaiņas, kā rezultātā var tikt apdraudēta mūsu ierasto sugu populācija Latvijā, portālu TVNET informēja fonda pārstāvis Mārtiņš Vilcāns.
Fonda vadītāja Inese Rone vērtē, ka mūsu sabiedrībai ir raksturīga dzīvošana šim brīdim, nedomājot par to, kādu dabas mantojumu tā atstās saviem bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem.
«Jau pēdējos divdesmit gadus klimata pārmaiņas ir nesušas izmaiņas Latvijas ekoloģijā, tāpēc ir svarīgi ar sabiedrībā saprotamiem simboliem stāstīt par to, kā var mainīties mūsu daba un kas mums jādara, lai mazinātu sekas. Ir skaidrs, ka
klimatiskās pārmaiņas nav vairs apturamas,
bet svarīgi, lai mēs rastu līdzsvaru starp dabu un mūsu saimniecisko darbību un paradumiem.»
Savukārt Pasaules Dabas fonda vadītājs Latvijā Jānis Rozītis vēstī, ka Latvijā vidēji viens cilvēks rada 5,14 tonnu oglekļa dioksīda gadā, kaut arī – lai apturētu neatgriezeniskas klimata pārmaiņas un saglabātu līdzšinējo līdzsvaru dabā, viens cilvēks nedrīkstētu radīt vairāk par 2,7 tonnām.
Globāli klimats šobrīd mainās straujāk nekā jebkad agrāk
un nākotnē sagaidāmas būtiskas ietekmes uz ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem, kā arī uz dabas daudzveidību. Lai nodrošinātu iespējami visu vajadzību sabalansētu līdzāspastāvēšanu, nepieciešami dažāda līmeņa lēmumi un praktiska rīcība no valdības, pašvaldību un biznesa sektoriem, kā arī mājsaimniecību un indivīdu līdzdalība.»
Ja cilvēks ar savu darbību izjauc līdzsvaru dabā, tad tas līdzīgi domino efektam neatgriežami ietekmē visu ekoloģiju. Mangaļu dabas fonds kopā ar citām vides organizācijām un ekspertiem sācis izglītojošu projektu «Esi atbildīgs par dabu! Latvija pēc 30 gadiem», kura ietvaros
aicina iedzīvotājus pārdomāt savus paradumus,
lai mazinātu saimnieciskās darbības un klimatisko pārmaiņu ietekmi uz bioloģisko sugu daudzveidību Latvijas upēs un ezeros.
Eksperti izvēlējušies piecus simbolus Latvijas dabā - zaļo upjuspāri, Dortmaņa lobēliju, ziemeļu upespērleni, ūdru un zivju dzenīti, kas simbolizēs cilvēku rīcības un dabas pārmaiņu ietekmi uz saldūdens bioloģisko daudzveidību 30 gadu laikā.
Ziemeļu upespērlene ir tūkstošiem gadu sena suga, kuras pastāvēšana Latvijas upēs ir apdraudēta, jo, kā norāda Latvijas Dabas muzeja speciālists Edgars Dreijers, tai ir nepieciešams tīrs upes ūdens, bet tās kāpura attīstībai - lašveidīgās zivis, kuru populācija pēdējos gados ir būtiski samazinājusies.
Zaļo upjuspāri var ietekmēt globālā sasilšana, kas izraisa ne tikai gaisa, bet arī saldūdens temperatūras celšanos. Entomologs Voldemārs Spuņģis norāda, ka, paaugstinoties ūdens temperatūrai, tajā samazinās izšķīdušā skābekļa koncentrācija un kukaiņi, tostarp arī zaļās upjuspāres kāpuri, var slāpt.
Lai Dortmaņa lobēlija izdzīvotu, tai ir nepieciešams tīrs, dzidrs saldūdens ar labu gaismas caurlaidību bez straujām ūdens līmeņa maiņām. Latvijas Dabas muzeja speciāliste Laura Grīnberga norāda, ka cilvēka bezatbildīgas rīcības dēļ notiek paātrināta ūdenstilpju aizaugšana un piesārņošana, kas veicina tās izzušanu.
Pēdējo simts gadu laikā tā izzudusi jau vismaz 25 Latvijas ezeros.
Eiropas ūdrs katru dienu apēd tik daudz barības, ko var salīdzināt ar 15% no tā svara. Apmēram puse no šīs barības ir zivis. Turklāt, vēsā laikā medījot ūdenī, ūdram ik pēc 10-15 minūtēm jāizžāvē kažoks, vārtoties, purinoties un uzlaizot lieko ūdeni, lai tā ķermenis neatdzistu. Biologs Jānis Ozoliņš atzīst, ka upju piesārņotības dēļ, kas rodas no notekūdeņiem vai toksiskiem izmešiem atmosfērā, ūdra organisms strauji uzkrāj indīgās vielas, kas rada augšanas, attīstības un vairošanās traucējumus.
Košais zivju dzenītis liecina par apkārtējās ekosistēmas veselīgumu, tīrajiem ūdeņiem un zivju pārbagātību. Ornitologs Rolands Lebuss norāda, ka ekosistēmas pārmaiņu dēļ zivju samazinājums var ietekmēt zivju dzenīša paradumus, jo tam ir nepieciešami zivīm bagāti ūdeņi. Grūti iedomāties, ka šis skaistais putns vairs nebūtu sastopams Latvijā, bet tā skaits var ievērojami samazināties vietās, kur būs maz zivju, ja cilvēki turpinās piesārņot dabas resursus un nedomās par ekosistēmas veselīgumu.
