Cīnoties ar lieko svaru, lielākā daļa jeb 77% Baltijas valstu iedzīvotāju ir gatavi ievērot veselīgu uzturu, bet pievērsties sportošanai gatavi 59%, liecina starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas «Nielsen» veiktais pētījums par iedzīvotāju veselības paradumiem pasaulē «Global Health and Wellness Survey».
Tikmēr Eiropā kopumā, cīnoties ar lieko svaru, 78% eiropiešu gatavi mainīt ēšanas paradumus, bet 66% - pievērsties fiziskām aktivitātēm.
Pētījuma rezultāti liecina, ka kopumā 49% aptaujāto uzskata, ka viņiem ir liekā svara problēmas. Aptuveni 75% respondentu pasaulē piekrīt teicienam «Tu esi tas, ko Tu ēd», un teju 80% cenšas ar uztura sakārtošanu risināt vai novērst dažādas veselības problēmas, piemēram, aptaukošanos, diabētu, paaugstinātu holesterīna līmeni un hipertensiju. 88% ir gatavi maksāt dārgāk par pārtiku, kas ir kvalitatīva un veselīga.
«Nielsen» valdes locekle Latvijā Iveta Pukše skaidro, ka
liekā svara problēmas apzināšanās un cilvēku pieaugošās rūpes par veselību jau tagad radījušas izmaiņas pārtikas industrijas ražošanā.
«Pieaug pieprasījums pēc veselīgiem un dabīgiem produktiem, ražotāji tam pielāgojas, cenšoties sabalansēt veselīgumu, ražošanas izmaksas un labas garšas īpašības. Mūsu pētījuma rezultāti liek secināt, ka šī tendence nākotnē kļūs vēl izteiktāka un spēcīgākas pozīcijas noteikti iekaros ražotāji, kas spēs tām veiksmīgāk pielāgoties,» norāda Pukše.
Bet «Nielsen» viceprezidente globālo profesionālo pakalpojumu jomā Sjūzena Danna uzsver, ka šo tendenču pārzināšana sniedz lielas iespējas ražotājiem. Diētu mode mainās, bet veselīgs, vienkāršs un ātri pagatavojams uzturs ir nemainīga vērtība. Ražotājam ir būtiski atrast pareizo produktu attīstības virzienu, kurā radīt inovācijas un investēt.
Izplatītākais veids uztura uzlabošanai Eiropas Savienībā (ES) ir atteikšanās no saldumiem
- 66% respondentu, kam seko treknu ēdinu samazināšana uzturā - 60%, veselīgāku un dabiskāku produktu lietošana - 56%, mazāk apstrādātu produktu lietošana uzturā - 29%. Tikmēr 41% respondentu norādīja, ka neatsakās no ierastā ēdiena, bet cenšas ēst mazākas porcijas.
Latvijā vienlīdz liels respondentu īpatsvars - 59% - kā primāro metodi norādīja izvairīšanos no trekna ēdiena un dabisku produktu lietošanu. 57% izvairās no saldumiem, 47% ēd ierastos ēdienus, bet samazina porcijas, kamēr 17% izvēlas mazāk apstrādātus produktus.
Lietuviešu vidū izplatītākā metode uztura paradumu uzlabošanai ir porciju samazināšana un dabiskāku, svaigu produktu lietošana uzturā - katru no šī metodēm kā primāru nosauca 61% respondentu. Igaunijā 70% respondentu ēd svaigus un dabiskus produktus, 62% izvairās no saldumiem, 51% no trekna ēdiena, bet 46% - ēd mazākas porcijas.
Gan ES kopumā, gan Baltijas valstīs būtiskākais kritērijs, kas ietekmē pārtikas izvēli, ir «Brīvs no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO)».
Latvijā šo kā primāro argumentu norādīja 57%.
Nākamie būtiskie aspekti, ko uzsvēra patērētāji Latvijā, - lai ēdienam nebūtu mākslīgās krāsvielas - 42%, lai tas būtu pilnībā dabisks - 40%, bez mākslīgiem aromatizētājiem - 37%, saturētu vietējos augus un sastāvdaļas - 34%.
Pārtikas izvēlē būtiski ir arī citi aspekti - samazināts sāls, cukurniedru sīrupa, karbohidrātu daudzums. Būtiski, lai produktos būtu pilngraudi, nepiesātinātās taukskābes, vitamīni, samazināts kaloriju daudzums.
Vairākums jeb 85% aptaujāto Eiropā priekšroku dod mājās gatavotam ēdienam,
lai būtu pārliecināti par izmantotās pārtikas kvalitāti. Latvieši ir vēl naskāki ēst gatavotāji - to dara 89% aptaujāto. 81% Latvijas iedzīvotāju izvēlas vietējos un dabiskas izcelsmes produktus, kad vien ir pieejama šāda alternatīva.
Paši pārtiku audzē 67% Latvijas iedzīvotāju, kamēr vidējais rādītājs ES ir 46%.
Savukārt 65% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi ēst veselīgu ēdienu arī tad, ja tas nebūtu tik garšīgs kā tā neveselīgie līdzinieki. ES vidēji tādi ir 48%.
«Nielsen» pētījuma par iedzīvotāju veselības paradumiem pasaulē «Global Health&Wellness Survey» laikā tiešsaistē tika aptaujāti 30 000 respondentu no 60 valstīm. Tā galvenais mērķis bija noskaidrot, kā cilvēki uztver savu ķermeni un ko gatavi darīt veselības un pašsajūtas uzlabošanai.
