Anglijā par pusslodzi nopelnu vairāk nekā Latvijā par pilnu (1035)

DAY 1 and 2 - Pārsteidz Anglijas cilvēku laipnība

Izlidojot no Rīgas bija tāda savāda sajūta, jo zini, ka daudz kas tomēr paliek šeit LV. Bet arī ir doma, ka būs viss daudz seksīgāk, nekā caurām dienām dzirdēt, ka apkārt ir krīze.

Ielidojot Liverpūlē, sākumā pat nezināju, kur palieku, bet bija pāris varianti. Tāpēc sēdos pirmajā autobusā uz centru, lai tiktu pie interneta un jauna telefona numura, ko varam lietot iekš UK (ja godīgi, tad viņiem sarunas ir ļoti lētas). 

Kad atradu netu, uzreiz arī parādījās piedāvājums, kur varētu īrēt istabu. Lieki nedomāju, jo variantu arī daudz nebija. Devos uz māju. Problēma bija tikai tāda, ka zinādams nezinu, kur viņa ir.

Ļoti pārsteidza cilvēku laipnība jau pirmajās stundās... Vienkārši pienāk klāt un jautā, vai neesi pazudis un vai var kā palīdzēt. Vai nav jauki? Ko reti kad sagaidīsi LV!!!

Kad ierados mājās, istabiņa bija seksīgāka, nekā biju iedomājies (very nice). Sakārtojos un devos pirmajā pastaigā pa centru ar domu, ka vajadzētu nopirkt rozetes pārveidotāju, jo iekš UK viņiem ir pavisam savādāki kontakti, kas liekas dīvaini... Tādi kā padomju laikos ar trijiem štekeriem. 

Bet tā kā tā bija 7diena, visi veikali jau ciet. Un jādodas back... Aha, un ceļu ja vēl atcerētos, jo pilsēta ir MILZĪGA. Bet nu beigās viss tiki tiki. 

Next Day bija pirmā tāda kārtīgā diena, kad varēja jau sākt meklēt Job un iechekot pilsētu. Joprojām pārsteidz cilvēki, kuri, vienkārši ejot, jau 2m no tevis sveicinās un atvainojas par to, ka iet tev pretī tavā virzienā, crazzy.

Visi LV lielveikali vienkārši nobāl uz to, kas te ir... Iedomājies visu Vecrīgu kā lielveikalu. Tik arī viņš te liels ir. Pārtika te ir lēta un, jo vairāk pērc, jo lētāk paliek. Vispār awesoem likās 0.99 cent store, kur viss, pilnīgi viss ir par 0.99 centiem. Stilīgi, ne?

Paspēju pat iedot pāris CV veikalos, jo darbiniekus meklē tur. Tik vajag meklēt un nebūt slinkam. Cilvēki tev palīdzēs, ja ko nesapratīsi. Vispār pilsēta ir ļoti skaista un mīlīga. Galīgi nejūtos, ka būtu kur svešumā. Te neviens neko nesaka, ka tev ir pīrsingi vai dredi, jo te tā ir ierasta lieta un cilvēkiem liekas tas interesanti, nevis atbaidoši.

Galvenais ir, ka tu dari, un skatās, kā tu strādā!!

DAY 3 - Ļoti daudz darba sludinājumu

Šodien atļāvos "slinkot", jo biju diezgan labi saguris, visu laiku staigājot apkārt. Bet šī diena arī bija veltīta, lai varētu sēdēt pie PC un meklēt lapas, kur salikt savu CV un meklēt darbu. Ir ļoti daudz piedāvājumi Ziemassvētku pagaidu darbam (ļoti daudz). Un ka vēl saka, ka te nav darba?

Runājot par Ziemassvētkiem, man jau parādījusies atkal tā sajūta. Nu, zināt to foršo sajūtu! Viss centrs ir vienās dekorācijās, eglītēs. Nu riktīgs X_mas Town! Prieks skatīties, jo, kad braucu prom Rīgas, bija diezgan drūma.

Cik skatos, vairāk pēdējās dienās vecpilsētu rotā "PROTESTU DEKORI". Redzēju pat vietējos ORIGO bērnus. So funny, tik viņus varētu saukt par "ST JOHN Kids". Ļoti daudz Hc/emo bērnu. Bet viņi ir stilīgi, un ar drediem esmu redzējis tikai divus cilvēkus, kas liekas forši, jo nav kuram katram.

DAY 4 n  - Pēc papīra garšojoša maltā gaļa

Beidzot arī jāiet uz darba interviju, kas saistīta ar menedžmenta darbu. Tāda dīvaina sajūta iet uz interviju, jo zinu, ka viņi runā kā ar zivi mutē. Bet nu pieradīšu ar laiku. Varbūt pēc gada pats tā runāšu.

Ejot uz interviju, beidzot iechekoju pilsētas urbāno pusi. Ēkas tik lielas, kad esi viņām blakām. Jūties tāds mazs. Intervijā gāja pat labāk, nekā domāju. No 70 cilvēkiem 15 tika paņemti uz nākamajām pārrunām. xexe Negaidīju, bet tiku uz nākamajām pārrunām (praktiskā pārbaude). Bet, iepazīstoties tuvāk, ko firma piedāvā, sapratu, ka tas tiešām nav mans lauks. Man patīk kas cits. Izvēlīgs, a ko darīt? Es vienkārši zinu, ko gribu!

Ejot mājās, beidzot bija jāieiet veikalā, lai varētu uztaisīt normālas pusdienas, jo visu laiku te apkārt ir tikai ēstuves, bet viņās jau normāli nepaēdīsi. Patikās, ka tev nav jāstāv pie kases un jāgaida, bet tu vari pats saskanēt preces un samaksāt. Nekādas rindas, nekas. Ļoti parocīgi.

Zinu to, ka maltā gaļa te garšo pēc papīra, jāpamēģina būs cita gaļa. Jāsāk zivis vairāk ēst mosh. Vakar beidzot bija tāds 1st mini partyz mājās.

Ola la lē 2. nedēļa - Strādājot uz pusslodzi, nopelna vairāk nekā Latvijā uz pilnu

Haahah, šodien es pirmo reizi savā mūžā staigāju džemperī decembrī. Crazzy I tell ya Crazzy. Tik laba sajūta nevilkt tās biezās drēbes. Beidzot sāku pierast pie pārtikas, un jau vairs nav jājautā cilvēkiem, ko viņi saka, jo visu saproti. Yeah thats nice. By the Way.

Rīt man būs pirmā darba diena "JD SPORTS" veikalā. Tas ir lielākais sporta tīkls UK. Reāli kādi 400 veikali pa visu UK. Jau kopš 1983. gada. Rīt 09:00 jābūt darbā. Laikam pagaidām būs pusslodze - 16-20 h nedēļā. Bet es jau ar pusslodzi nopelnīšu vairāk nekā par 168 h uz pilnu slodzi LV. Forši, tā ka būs jāstrādā cītīgi katrā gadījumā. Nekas jauns nebūs jādara, jo to visu esmu jau darījis. Tik jauni cilvēki, kolēģi un jauna pieredze. 

I WILL DO MY BEST, jo nevaru sagaidīt, kad varēs iet uz koncīšiem.  haha drīz "ECHO" arēnā būs LADY GAGA ahahah varētu aiziet. Viņa toch ir stilīga! Paralēli meklēju sev Nu_metal grupu! (Ja kāds nezin, tas ir kas uz KORN UN Limp Bizkit Pusi). 3dien notika 1st mēģis. Bundzinieks vienkārši iespārdīja WOOWW.  Tagad tik vajag Guitar un bass. Mēģinājuma telpas arī tādas lielas. Viena liela māja piecos stāvos un viss telpās. Te viss ir liels!

3. nedēļa - Ielu muzikanti

Laiks gan te ātri skrien, paskat, jau trešā nedēļa. Liverpoolē So Sweet! Jūtos lieliski. Ja godīgi, tad negribu atpakaļ uz Latviju braukt dzīvot (4 real). Nu tikai ciemos pie savējiem draugiem un ģimenes. Beidzot beidzās 1st nedēļa jaunajā darbā (strādāju "JD SPORTS", kas ir lielākais sporta tīkls iekš UK). Kolēģi baigi nice. Diezgan labi var uzkačāt savu valodu, strādājot veikalā, un pierast pie viņu interesanti dīvainā akcenta. Xexe. Drīz sākšu runāt kā viņi: "AJ meit Can Ya by me a BEA". Ahahah. Ar katru dienu man vairāk un vairāk iepatīkas ielu muzikanti. Tik kvalitatīvi spēlē visi, katram vienmēr līdzi ir kombīši, mikrofoni, ļoti reti kāds ir bez kombīša. Uz ielas pat bungas uz ielas spēlē. Runājot par mūziku, tad 1dien būs mēģinājums ar jauno basistu un ģitāristu - redzēsim, kā ies, jo es bez mūzikas nevaru. Savādāk ķermenis raustās. Zinu tikai to, ka 2-3 gadu laikā muzikāli ļoti attīstīšos! Mērķis ir nopirkt mikrofonu beidzot savējo + vēl šādus tādus pedālīšus. SI.

4. nedēļa - Oficiāls darbs

Šodien laba diena - uzzināju, ka mani oficiāli patur darbā. Un labākais ir tas, ka mani paaugstināja amatā. Esmu atbildīgs tagad par tekstilu veikalā. Būs daudz daudz jāmācās, jo ir pavisam savādāki standarti, bet šodien feel Sweet. Un joprojām majās notiek dīvainas lietas. By the way, ļoti daudz staigāju katru dienu uz darbu - 30 min uz vienu pusi un atpakaļ tas pats + vēl šur tur. Viss kur kājām jau baigie muskuļi parādījušies un, runājot par muskuļiem, ar jauno gadu apņemos beidzot sākt iet uz zāli trenēties, lai vasarā būtu sexīgs, un jādabū mašīna. Ļoti gribas braukāties, it īpaši, ja zini, ka tiesības kabatā. Sāku arī beidzot pareizi skatīties uz ielām, jau automātiski pagriežās galva pa labi.

5. nedēļa - "Latvijā vairs nedzīvošu!"

Jūtos lieliski, jo zinu, ka esmu izdarjis visu pats, un zinu to, ka LV vairs nedzīvošu. Latvija tagad man būs vieta, kur apciemot ģimeni un braukt atpūsties. Bet ne dzīvot. Pārāk drūmi cilvēki apkārt!! Neapvainojaties, visi īgņas, bet tas tā vienkārši ir!!! Un iesaku to, kas nemāk runāt angliski, nebrauc strādāt uz UK, brauc kur citur! Jo jums tiešām ļoti ierobežotas iespējas tad ir. Un kurš saka, te nav darba un grūti atrast? Vienkārši vajag darīt!!

P.S. Man patīk dzīvot, nevis izdzīvot!!!!! Iesaku visiem,  kam ir iespēja, braucat prom. Latvijā jūs nomirsiet!!!