Irākas krīze draud pāraugt starpkopienu konfliktā

Taču tikai dažas dienas pēc ASV militārās klātbūtnes radītā bufera aizvākšanas Irākā atsākušās starpkopienu domstarpības, kas apdraud tikai pirms gada ar grūtībām panākto vienošanos par varas sadali starp šiītiem un sunnītiem.

Šiītu kontrolētā premjerministra Nuri al Maliki valdība, pamatojoties uz apsūdzībām par atentātu plānošanu, devusi rīkojumu arestēt viceprezidentu Tareku al Hašemi, kurš pārstāv sunnītu kopienu. Nedaudz vēlāk valdība pieprasījusi parlamentam atbrīvot premjera vietnieku Salehu al Mutlaku, kurš arī ir sunnīts un atļāvies Maliki pielīdzināt gāztajam diktatoram Sadamam Huseinam.

Krīzi atspoguļo karikatūrā

Uzliesmojušo krīzi atspoguļo karikatūra, kuru publicējis laikraksts "Al Sabaah". Tajā redzami divi amerikāņu karavīri ķiverēs, kas pagriezuši muguru trīs kautiņā iesaistītiem vīriem, mierīgi sarunājoties.

"Mēs viņus atstājam mierā un harmonijā," viens no ASV karavīriem saka otram.

Sunnītu neapmierinātība augusi kopš Sadama gāšanas

Irākas sunnītu neapmierinātība bijusi kopš Sadama gāšanas, kas ļāva varu savās rokās pārņemt šiītiem, kuri ir valsts iedzīvotāju vairākums. Daudzi sunnītu līderi atzīst, ka, pateicoties arvien autoritārākajam premjeram, viņi esot nobīdīti perifērijā un izstumti no varas institūcijām.

Vienošanās, kas smagās sarunās tika panākta pēc 2010.gadā notikušajām parlamenta vēlēšanām starp šiītiem, sunnītu atbalstīto partiju "Iraqiya" un dažādajiem kurdu grupējumiem, paredzēja sadalīt kopienu starpā augstākos valsts amatus. Premjerministra postenis tika atdots šiītiem, kurdi saņēma prezidenta krēslu, bet sunnītiem pienācās parlamenta spīkera vieta.

Starp trim kopienām sadalīti arī desmitiem citu zemāku valdības amatu.

Starpkopienu naids var izvērsties asinsizliešanā

Maliki vēršanās pret saviem oponentiem sunnītu rindās draud pāraugt plašākā konfliktā, jo starpkopienu nepatika Irākā vienmēr bijusi tikai vāji slēpta. 2006. un 2007. gadā tā jau pārauga asiņainā slaktiņā.

Šiītu līderi gan apgalvo, ka valdība vēršoties tikai pret konkrētām personām, nevis pret sunnītiem kopumā, taču izvēlētais brīdis tūlīt pēc amerikāņu aiziešanas tikai vairo sunnītu bažas, ka šiīti vēlas sagrābt savās rokās vēl lielāku varu.

"Šādi gambīti vienmēr ir riskanti.

Iepriekš Savienotās Valstis bieži izmantoja savu ietekmi, lai liktu viņam [Maliki] piekāpties,

un ASV militārā klātbūtne palīdzēja iedrošināt nervozos sunnītus," atzīst ASV Ārlietu padomes pārstāvis Stīvens Bidls. "Tagad, protams, šādas militārās klātbūtnes nav un ASV ietekme ir daudz mazāka. Tas likmes un riskus padara lielākus."

Irākai ietekme uz visu reģionu

Situācijas destabilizācija Irākā var atstāt ietekmi arī uz visu reģionu. Krīze, kas pārņēmusi kaimiņos esošo Sīriju, jau sākusi pāraugt starpkopienu konfliktā, kamēr šiītu apdzīvotā Irāna un Turcija, kurā dominē sunnīti, arvien aktīvāk konkurē par ietekmi Tuvajos Austrumos.

Šiītu kontrolētā Bagdādes valdība pēdējā laikā tuvinājusies Teherānai, taču, ja tiktu gāzts Sīrijas prezidents Bašars al Asads, kura pārstāvētā alavītu sekta ir šiītu atzars, varas grožus varētu pārņemt sunnīti, kuri veido valsts iedzīvotāju vairākumu. Tādējādi Irākas pierobežā parādītos vēl viens sunnītu režīms.

Turpmākie notikumi ir atkarīgi no tā, cik tālu valdība ir gatava iet sāktajā izmeklēšanā, kā uz to reaģēs sunnīti un vai trešās puses spēs tos atturēt no tālākas konflikta saasināšanas.

ASV sūtņi situāciju cenšas atvēsināt

Visu nedēļu ASV amatpersonas un diplomāti, kā arī sunnītu un šiītu līderi bija iesaistīti intensīvās sarunās, cenšoties atvēsināt sakarsēto gaisotni, kamēr Hašemi devies uz kurdu pārvaldīto autonomo Irākas ziemeļdaļu, kur viņš nācis klajā ar paziņojumu, ka Maliki izvirzītās apsūdzības esot safabricētas.

"Šī ir satraucoša situācija, kuru pasliktina politiskā retorika. Ja vien nenotiks mēģinājumi situāciju nomierināt un iesaistīties dialogā, tā var strauji kļūt nekontrolējama," atzina kāds rietumvalstu diplomāts Bagdādē.

Jau tagad dziļā savstarpējā neuzticība liegusi valdībai īstenot daudzus nospraustos uzdevumus, tostarp pieņemt likumu par naftas resursu izmantošanu un iecelt amatos aizsardzības un iekšlietu ministru.

Maliki paliek pie varas

Pašreizējās situācijas saknes meklējamas 2010.gada vēlēšanās, kurās partija "Iraqiya" ar sunnītu atbalstu ieguva visvairāk deputātu vietu, taču nespēja vienoties par vairākuma koalīcijas izveidi. Tikmēr šiītu partijas izveidoja aliansi, kas ļāva Maliki palikt premjera amatā uz otru pilnvaru termiņu.

"Iraqiya" gan pievienojās Maliki vadītajai nacionālās vienotības koalīcijai, iegūstot parlamenta spīkera amatu, vienu no trīs viceprezidentu vietām un finanšu ministra krēslu, kamēr šiītiem palika premjera amats, bet kurdi saņēma prezidenta pils atslēgas.

Taču tagad "Iraqiya" apgalvo, ka Maliki nav pildījis vienošanos par varas sadali. Tostarp nav izveidota stratēģiskās plānošanas padome, kuras vadītāja vieta tika solīta sunnītu atbalstītās partijas līderim Ijādam Alavi, kas, līdzīgi Hašemi, ir nesamierināms Maliki sāncensis.

Pēdējā gada laikā izvirzīti vismaz deviņi kandidāti uz aizsardzības ministra amatu, taču visi no tiem tikuši jau noraidīti, jo nav izdevies pārvarēt savstarpējo neuzticību un domstarpības.

"Viņi to dēvē par sadarbības valdību, taču tie nav partneri, viņi ir konkurenti," jau pirms pašreizējās krīzes atzina Mahmuds Otmans, kurš parlamentā pārstāv kurdu kopienu. "Šī ir izgāzusies valdība."

Mazas manevra iespējas

Taču "Iraqiya" ir ļoti mazas manevra iespējas, jo no 325 parlamenta deputātiem tā kontrolē tikai 80 likumdevēju vietas. Bez kurdu un šiītu renegātu atbalsta partija nevar izstāties no valdības, līdz ar to atsakoties no tai piešķirtajiem posteņiem, jo tas liegtu tai jebkādu politisko ietekmi.

Šķiet, šiīti cer, ka "Iraqiya" šķelšanās gadījumā ietekmīgākie sunnītu politiķi tversies pie saviem amatiem valdībā, nevis sniegs atbalstu Hašemi mēģinājumiem torpedēt valdību.

Pat gadījumā, ja "Iraqiya" valdību pamet, konstitūcija ļauj šiītu koalīcijai varu saglabāt, sadarbojoties ar kurdiem, kuri, visticamāk, pievienosies šiītiem, lai izveidotu vairākuma valdību.

Aresta orderi, visdrīzāk, izpildīt necentīsies

Vienlaikus šiītu līderi pauž viedokli, ka Maliki necentīsies panākt Hašemi aizturēšanai izdotā aresta ordera izpildi, lai izvairītos no politiskā konflikta saasināšanās un neprognozējamās sunnītu reakcijas.

"Mēs atstāsim durvis vaļā priekš "Iraqiya", taču ja viņi mēģinās apturēt politisko procesu, mēs dosimies uz priekšu bez viņiem," norādīja kāds no ietekmīgākajiem šiītu pārstāvjiem parlamentā, piebilstot, ka "viceprezidenta arests politiski ir problemātisks".

Tikmēr vietējie sunnītu līderi arvien aktīvāk iestājas par plašāku autonomiju no centrālās valdības, kuru kontrolējošie šiīti, viņuprāt, pārāk pakļaujas kaimiņos esošās Irānas interesēm.

Maliki valdības spēki nesen arestēja 200 aizliegtās Sadama partijas "Baathist" biedrus, no kuriem daži esot bijuši iesaistīti sazvērestībās pret valdību.

Taču šie aresti izraisīja protestus pamatā sunnītu apdzīvotajā Anbāras provincē.

Arvien asākā politiskā retorika var raisīt līdzīgus protestus sunnītu apdzīvotajos reģionos, kā arī aktivizēt sunnītu islāmistu kaujinieku uzbrukumus.

Taču šajā situācijā nepārprotami ieguvēji ir kurdi, kuru pozīcijas sarunās ar centrālo valdību tikai nostiprinās.