ASV aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Veršbovs atzinis, ka Baltijas valstīm nav vērts investēt bruņojumā, kas ļautu pašām pārņemt patrulēšanas misiju savā gaisa telpā.
Pentagons: Baltijai nav vērts investēt gaisa telpas bruņojumā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Augsta ranga Pentagona pārstāvis uzsvēra, ka gaisa spēku patrulēšanas misijai, ko Baltijas valstu gaisa telpā rotācijas kārtībā veic NATO dalībvalstis, arī nākotnē jāpaliek šādā formātā.
«Pat mazāk ierobežotu resursu apstākļos, visticamāk, Baltijas valstīm nebūtu vērts investēt valsts gaisa patrulēšanas misijas bruņojumā, kad citām sabiedroto valstīm jau ir viss nepieciešamais misijas nodrošināšanai,» Veršbovs aģentūrai BNS teica telefonintervijā no Vašingtonas.
«Tādēļ uzskatām, ka patrulēšanas misija Baltijas valstu gaisa telpā ir saprātīga tāda, kāda tā ir pašlaik, un mēs ceram, ka Čikāgas samita laikā misija saņems pozitīvu apstiprinājumu,» ASV aizsardzības ministra vietnieks sacīja, runājot par maijā gaidāmo NATO samitu Čikāgā, kurā lems par Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas pagarināšanu.
Pēc Lietuvas aizsardzības ministres Rasas Juknevičienes tikšanās Vašingtonā ar ASV kolēģi Leonu Panetu Veršbovs aģentūrai BNS norādīja, ka Baltijas valstīm misija arī turpmāk jāuztver ar «līdzvērtīgas nastas dalīšanas garu».
«Lai gan Baltijas valstis ir ieguvējas, ir svarīgi, lai tās turpinātu meklēt papildu ceļus, kā sniegt atbalstu to sabiedroto gaisa spēkiem, kas piedalās misijā,» Veršbovs uzsvēra.
Tā kā Baltijas valstīm pagaidām nav patrulēšanai piemērotu lidmašīnu, tās vēlas panākt, lai patrulēšanas misiju pagarinātu līdz 2018.gadam. NATO ir solījusi, ka alianses lidmašīnas patrulēs Baltijas valstu gaisa telpā līdz 2014.gadam, turklāt Latvijai, Igaunijai un Lietuvai pakāpeniski ir jāpārņem patrulēšanas misijas izdevumu finansēšana.
NATO iznīcinātāji, kas bāzējas Zokņu aviobāzē Lietuvā, patrulē Baltijas valstu gaisa telpā kopš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņemšanas NATO 2004.gada martā. Alianses valstis patrulē rotācijas kārtībā.
Kopš 2004.gada šo misiju ir veikuši ASV, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un Vācijas gaisa spēku kontingenti.
No 4.janvāra Vācija, kuras iznīcinātāji jau pagājušā gada sākumā veica NATO gaisa spēku patrulēšanu virs Baltijas valstīm, atkal rotācijas kārtībā no Dānijas pārņēma šos pienākumus uz četru mēnešu termiņu.