Igauņu politiķis: mums jāsargā sava zeme un tauta no imigrantiem (151)

Ja esi melns, sūtīsim atpakaļ. Šai, pēc jūs domām, būtu jābūt Igaunijas imigrācijas politikai. Vai jūs paliekat pie šiem vārdiem?

Tā ir pārspīlēšana. Apzināta vienkāršošana. Taču tā ir mana un manas partijas pārliecība, ka Igaunijā jābūt ļoti striktai imigrācijas politikai. Mēs nevaram pieļaut masu migrāciju. Mums stāsta pasakas par mistisku, ekonomiskos ieguvumus nesošu, noderīgu selektīvo migrāciju. Saskaņā ar to, mums tikšot tikai izglītoti, labi un darbu mīloši cilvēki, un tam esot jāpalīdz mūsu ekonomikai, it kā.. Taču, tiklīdz jūs pasakāt - labi, šķirosim imigrantus, panāksim pārmaiņas -, tad jūs uzreiz esat rasists.

Un runa šeit nav par kritērijiem. Mēs varam noteikt jebkādus kritērijus, taču, tiklīdz sākat tos piemērot, tie tūlīt pat tiek saukti par diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju un ko vēl ne.

Jūs neiedalītu iebraucējus pēc izglītības un darba pieredzes, drīzāk - melnādainajos un baltajos.

Es teiktu: mūsējos un svešajos.

Kuri ir mūsējie un kuri svešie?

Mūsējie ir tie, kuri ir šeit. Svešie ir tie, kuri nav.

Igaunijas demogrāfiskā situācija nepieļauj iespēju ielaist valstī vairāk cilvēku.

Pat ja ierastos daži tūkstoši, situācija būtu vērā ņemami izmainīta. Un tā pat nebūtu masu imigrācija.

Mums par šīm lietām būtu jābūt spējīgiem runāt godīgi, tā, kā tās ir patiesībā. Ja mums jāseko Rietumu piemēram, kur notikusi sabiedrības šķelšanās, radusies spriedze, politiskā šķelšanās - cilvēki vairs nebalso saskaņā ar politisko pārliecību, bet balstoties uz savu etnisko un kultūras piederību, tad mums no tā būtu jāspēj mācīties.

Taču kā jūs dalītu imigrantus melnādainajos un baltajos?

Manuprāt, ir nepareizi, ka Igaunijas robežas ir atvērtas arī Eiropas Savienības ietvaros. Tādā ziņā, nav nekas citādāks. Man būtu nepieņemami, ja Igauniju pārpludinātu, piemēram, vācieši. Vai somi, vai zviedri.

Patlaban mēs uz lietām raugāmies no nepareizā binokļa gala. Mums būtu jāsāk ar priekšnoteikumu, ka Igaunija ir dzimtās mājas igauņiem.

Mūsu politiskais mērķis ir palielināt Igaunijas iedzīvotāju skaitu, palielināt igauņu skaitu proporcionāli mūsu robežās.

Ja esat tikpat ļoti pret somu migrantiem kā pret tiem no Āfrikas, kāpēc tad runājat par melnādainajiem un baltādainajiem?

Daļēji mans mērķis bija noteikt, ka politiski korekti kanoni mums Igaunijā neder, ja runa ir par sarežģītām problēmām sabiedrībā. Nav pieļaujams, ka mums diktē to, kādus kritērijus mums jāuzskata par svarīgiem.

Ja mūsu uzskati ir labēji, mēs izmantosim uz rasi, etnisko piederību un reliģiju balstītus kritērijus. Un mums būtu jābūt iespējai par to brīvi runāt, kā patlaban. Varbūt dažiem tas nepatiks, daži to uzskatīs par sev aizskarošu, bet mēs neļausim, lai citi mums dažādas lietas uzspiež.

Un šādus kritērijus radītu jūs?

Mūsu priekšnoteikums ir, ka imigrācijai jābūt absolūti minimālai. Un mēs visi saprotam, ka nevaram vienkārši ierakt galvas smiltīs, - pastāv imigrācijas kategorijas, kas skar etnisko un reliģisko piederību, cilvēku grupas, kuras acīmredzami ir problemātiskas. Jo attālāka un svešāka kultūra, jo lielāks būs nākotnes konflikts sabiedrībā.

Galvenais manis teiktajā ir tas, ka mums jāizvairās no šādu problēmu rašanās kopumā. Novērsīsim tās.

Kādu mēru sistēmu jūs izmantotu? Vai izmantosim Pantone sistēmu (krāsu atbilstības sistēma), lai vērtētu imigrantu ādas krāsu, vai lietosim mērierīces, lai noteiktu sejas formu?

Joki par sejas formas mērierīcēm bija jau nacisma laikā. Nē, protams, nē. Mūsdienu pasaulē vienkāršākais veids būtu veidot iedalījumu pēc valstiskās piederības.

Ir tādas valstis, kuras tiktu iekļautas zināmos sarakstos, pret kurām mēs būtu atvērtāki. Un būtu citas valstis, pret kurām mēs būtu striktāki. Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis, saprotams, nonāktu otrajā kategorijā.

Un neskatoties uz iemeslu, kāpēc cilvēks ieradies Igaunijā? Viņš, piemēram, var būt apprecējies ar Igaunijas pilsoni vai bēg no vajāšanas.

Igaunijā dzīvo mazāk nekā miljons igauņu. Mēs nevaram sākt izmitināt pasaules bēgļus, dažus vai daudzus.

Ja ir igauņi, kas apprecas ar cittautiešiem, tas ir divu virzienu ceļš. Ja viņus vieno mīlestība, viņš vai viņa var pārcelties uz Alžīriju, nevis alžīrietis var ievākties šeit.

Kādēļ tā?

Mums jāsargā mūsu tiesības uz mūsu dzimto zemi, kontroli pār savu teritoriju. Mūsu ziņā ir nolemt, kurš šeit ierodas.

Mūsdienu pasaulē, kura ir pārpilna ar diskriminācijas teorijām,

rodas iespaids, ka migrācija ir cilvēktiesības. Tā nav.

Tā nekad nav bijusi, un tai tādai tagad nav jābūt. Migrācija ir privilēģija. Un par tiem, kas iebrauc mūsu valstī, - mēs esam tie, kas nolemj: cik daudz, no kurienes.

Vai jūs zināt, piemēram, cik daudz cilvēku ieradās Igaunijā no Āfrikas 2012. gadā?

Es negribētu minēt. Acīmredzot ne daudzi. Taču runa nav par to.

Tādi bija 26.

Vai zināt, cik daudz musulmaņu bija Nīderlandē 1900. gadā? Daži desmiti. Pēc II pasaules kara pāris tūkstoši. Tagad mēs jau runājam par miljoniem. (Saskaņā ar Nīderlandes oficiālo statistiku valstī pagājušās desmitgades beigās mitinājās mazāk nekā miljons musulmaņu, - red. piezīme.)

Tie cilvēki, kuri mani apsūdz rasismā, Igaunijā vēlas ieviest zināmu imigrācijas politiku. Es viņiem saku: aizmirstiet savas runas par rasismu. Šis nav rasisms, šis ir veselais saprāts, ja izvairāmies no kļūdām, ko pieļāva Rietumos pirms 30-50 gadiem.

Ja būtu izglītots, darbu mīlošs, ambiciozs cilvēks no Indijas vai Nigērijas, kāpēc viņam būtu jābrauc uz Igauniju? Kāpēc mēs pieņemam, ka būsim to valstu sarakstā, kuras viņš izskatīs, plānojot savu nākotnes starptautisko karjeru?

Viņa kartē ir ASV, Lielbritānija, Austrālija, Vācija, varbūt vēl citas valstis. Ja mēs arī esam šajā sarakstā, tad pašā apakšā. Būsim reāli: mēs nekad nepiesaistīsim šādus cilvēkus. Tā ir pasaka.

Tie migranti, kas šeit ieradīsies, būtībā būs sabiedrības atkritumi.

Es tā nesaku par viņiem visiem, taču būtībā mēs piesaistīsim vismazāk kvalificētos, mazāk motivētos un mūsu ekonomikai izdevīgākos cilvēkus. Nebūs tapas, ko mēs varēsim regulēt: tikai maza strūkliņa vai plūdi.

Igaunijas demogrāfiskajā situācija, pat ja runājam par pāris tūkstošiem imigrantu gadā, mūsu valstij tas būtu postoši.

Kādi ir plusi igauņu kā tautas labprātīgai iznīcināšanai? Es tādu iemeslu neredzu. Ja kļūst skaidrs, ka cilvēki grasās sākt ieplūst mūsu valstī, balstoties uz kādiem vidējiem kritērijiem, lai mēs viņus izmitinātu, barotu un uzturētu, tad mums no Eiropas Savienības jāizstājas.