Eiropas Savienība (ES) pirmdien vienojās noteikt sankcijas, iesaldējot aktīvus un aizliedzot iebraukšanu ES, pret uzņēmējiem un uzņēmumiem, kas cieši saistīti ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un var būt guvuši labumu no Ukrainas krīzes, paziņoja ES amatpersonas.
28 ES dalībvalstu vēstnieki Briselē vienojās vērst sankcijas pret «fiziskām un juridiskām personām, kas atbalsta vai gūst labumu no Krievijas lēmumu pieņēmēju [darbībām]» Ukrainā, sacīja amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
Vēstnieki arī vienojās
paplašināt to sankcijām pakļauto juridisko personu sarakstu, kuras «ir atbildīgas par darbībām pret Ukrainas teritoriālo integritāti»,
sacīja šī amatpersona.
Tika panākta arī vienošanās tālāk ierobežot tirdzniecību un investīcijas Krimas autonomajā republikā un Sevastopoles pilsētā, kuras martā anektēja Krievija, amatpersona piebilda.
ES amatpersonas atteicās nosaukt šos uzņēmējus un uzņēmumus, bet sacīja, ka to vārdi tiks publicēti trešdien ES Oficiālajā vēstnesī.
ES diplomāti sacīja, ka tika panākta vienošanās par vienas fiziskās vai juridiskās personas vārdu un tika apspriesti vēl trīs, un ka Oficiālajā vēstnesī trešdien varētu tikt publicēti triju juridisko personu vārdi.
ES līdz šim bija noteikusi sankcijas pret Putina tuvāko politisko aprindu personām, tostarp vicepremjeru Dmitriju Rogozinu, bet tagad ES sankcijas pirmoreiz tiks vērstas pret Putinam tuviem uzņēmējiem.
Jau vēstīts, ka sestdien stājās spēkā sankcijas saistībā ar situāciju Ukrainā pret vēl 15 fiziskām un 18 juridiskām personām Krievijā un Ukrainā, aizliedzot tām iebraukšanu ES valstīs un iesaldējot to aktīvus bankās. Pirms tam ES sankcijas - iebraukšanas aizliegums un aktīvu iesaldēšana - tika vērstas pret 72 fiziskām personām un diviem uzņēmumiem.
Vēstnieki otrdien sanāks kopā, lai vienotos par sankciju «trešo fāzi»,
kas attieksies uz četrām jomām - pieeju kapitāla tirgiem, aizsardzību, divējāda lietojuma precēm un sensitīvām tehnoloģijām, tostarp enerģētikā.
Līdz šim ES nav bijusi vienprātība par šo ekonomisko sankciju piemērošanu, jo daudzām dalībvalstīm, kā Itālijai un Vācijai, ir ciešas ekonomiskās attiecības ar Krieviju un tās bažījas par sankciju negatīvu ietekmi uz savu ekonomiku.
Jaunās ekonomiskās sankcijas, par kurām jāvienojas otrdien, ierobežos pieeju ilgtermiņa kapitāla tirgiem, ierobežojot Krievijas valsts banku spējas iegūt jaunus finanšu līdzekļus un palielinot spiedienu uz Krievijas ekonomiku. Tiks aizliegts arī turpmāk pārdot ieročus Krievijai. Enerģētikā sankcijas attieksies uz naftu, bet ne uz dabasgāzi, jo Krievija piegādā apmēram trešdaļu ES vajadzīgās gāzes.
