Trešdien Madridē paredzētas sarunas starp Katalonijas reģionālās valdības vadītāju Artūru Masu un Spānijas premjerministru Marjano Rahoju, kurš kategoriski iebilst pret kataloņu iecerēto neatkarības referendumu.
Notiek Katalonijas un Spānijas premjeru sarunas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sarunas tiek uzskatītas par pēdējo mēģinājumi izvairīties no konstitucionālās krīzes, kuru var izraisīt nesamierināmās pretrunas starp Madrides un Barselonas valdībām.
Paredzēts, ka sarunas sāksies plkst.11 (plkst.12 pēc Latvijas laika).
Mass, kurš Katalonijas valdību vada kopš 2010.gada, sāka aktīvi gatavot referendumu pēc tam, kad 2012.gadā izgāzās mēģinājumi panākt vienošanos starp Madridi un Barselonu par reģiona pilnvaru paplašināšanu.
Balsojums par Katalonijas pašnoteikšanos paredzēts 9.novembrī, nepilnus divus mēnešus pēc Skotijas neatkarības referenduma, kura rīkošanai Lielbritānijas valdība nav likusi šķēršļus.
Tikmēr Rahojs uzstāj, ka Katalonijas iecerētais referendums ir nelikumīgs, jo Spānijas konstitūcija paredz, ka šādiem balsojumiem jānotiek nacionālā, nevis reģionālā mērogā.
«Zinu, ka pastāv problēma, un mums tā jārisina,» atbildot uz jautājumu par konfliktu starp Madridi un Barselonu, 12.jūlijā atzina Spānijas premjers. «Mēs runāsim, taču es nedarīšu to, ko nevaru un nedrīkstu darīt,»
Tikmēr Mass atsaucas uz aptaujām, kas liecina, ka lielais vairākums kataloņu atbalsta referenduma rīkošanu un uzstāj, ka balsojums ir jāatļauj.
Maijā notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, partijas, kas atbalsta Katalonijas neatkarību, reģionā ieguva 56% balsu.
Katalonija, kuras iekšzemes kopprodukts (IKP) aptuveni līdzinās Portugāles IKP un kuras iedzīvotāju skaits - 7,5 miljoni - ir aptuveni 16% no Spānijas iedzīvotāju kopskaita, ilgi bijusi visas valsts tautsaimniecības dzinējspēks.
Reģionā ir spēcīgs finanšu pakalpojumu sektors, kā arī attīstīta rūpniecība, tostarp tekstiliju un automobiļu ražošana, kā arī biotehnoloģiju nozare.
1992.gada Olimpiāde, kuru daļēji finansēja Madrides valdība, palīdzēja Barselonu padarīt par vienu no tūristu visvairāk apmeklētajām pilsētām Eiropā.
Taču arvien lielāks skaits kataloņu, kas lepojas ar savu atšķirīgo valodu un kultūru, uzskata, ka viņu nodokļi tiek pārdalīti netaisnīgi un ka, atdaloties no Spānijas, viņu dzīve kļūs labāka.
Pateicoties 2008.gada nekustamo īpašumu tirgus krīzei, kas izraisīja piecus gadus ilgu Spānijas ekonomikas lejupslīdi, kā arī Spānijas konstitucionālās tiesas 2010.gada spriedumam, ar kuru tika daļēji atcelti Katalonijas autonomijas statūti, kataloņu neapmierinātība ar Madridi tikai pieņēmusies spēkā.
«Mums jārunā ne tikai par tiesībām lemt un par konstitūciju, bet arī par daudziem citiem jautājumiem, kas ietekmē Kataloniju, - par ekonomiku, sociālo sfēru, infrastruktūru un citiem vitāli svarīgiem jautājumiem,» atbildot uz jautājumu par gaidāmo tikšanos ar Rahoju, pagājušajā nedēļā norādīja Mass.
Referendumā vēlētājiem paredzēts uzdot divus jautājumus - vai jūs vēlaties, lai Katalonija kļūtu par valsti, un vai jūs vēlaties, lai šī valsts būtu neatkarīga?
Saskaņā ar pēdējo aptauju, kuru reģionālā valdība veica aprīlī, Katalonijas neatkarību atbalsta aptuveni 45% vēlētāju.
2010.gada oktobrī, pirms Mass stājās reģionālās valdības vadītāja amatā, neatkarību atbalstīja tikai 20% kataloņu.
Atbalsts neatkarībai gan mazinās, ja respondentiem vaicā, vai viņi balsotu par atdalīšanos no Spānijas, ja tas vienlaikus nozīmētu aiziešanu arī no Eiropas Savienības (ES).
Gan ES, gan NATO brīdinājušas, ka Katalonijai var nākties pamest abas organizācijas, ja tā pasludinās neatkarību.