Skotijas dalība Eiropas Savienībā (ES), ja tā referendumā izšķirsies par savu neatkarību, «nav nopietni apšaubāma», teikts svaigākajā konstitucionālo tiesību ekspertu atzinumā.
Eksperti: Skotijas dalība ES «nav nopietni apšaubāma»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziņojumā, kuru trešdien pēc Lielbritānijas Ekonomisko un sociālo pētījumu padomes pasūtījuma publicēja Edinburgas universitātes profesors Stīvens Tīrnijs un konstitucionālo tiesību speciāliste Keitija Boila, izvērtētas tās tiesiskās problēmas, kuras nāksies risināt neatkarīgajai Skotijai.
«Neatkarīgas Skotijas iestāšanās Eiropas Savienībā nav nopietni apšaubāma,» pat tajā gadījumā, ja jaunā valsts nepaspēs pabeigt visas formalitātes 18 mēnešu laikā,
kas ir starp 18.septembrī paredzēto referendumu un 2016.gada martu, kad Skotijas valdība iecerējusi pasludināt neatkarību, atzīst ziņojuma autori.
«Gadījumā, ja oficiālā iestāšanās nebūs panākta līdz Neatkarības dienai, domājams, ka tiks iedarbinātas pagaidu normas, lai nodrošinātu, ka tiesības un saistības, kas izriet no ES līgumiem, joprojām tiktu piemērotas Skotijai pārejas periodā,» teikts ziņojumā.
Līdz referendumam nepilns mēnesis
Līdz referendumam atlicis nepilns mēnesis, un, kā liecina aptaujas, Apvienotās Karalistes vienotības atbalstītāji joprojām apsteidz neatkarības atbalstītājus par desmit procentpunktiem, taču viņu pārsvars pēdējā mēneša laikā sācis sarukt.
Tīrnija un Boilas atzinums, domājams, vēl vairāk stiprinās neatkarības atbalstītāju pozīcijas.
Skotu Nacionālistu partija (SNP), kas iestājas par neatkarību,
uzstāj, ka varēs vienoties par dalības nosacījumiem, nepametot bloku, pamatojoties uz ES līguma 48.pantu.
Savukārt kampaņas «Labāk kopā» aktīvisti, kas iebilst pret izstāšanos no Lielbritānijas, piesauc līdzšinējā Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu savulaik teikto, ka Skotija nevar cerēt uz īpašu attieksmi un ka tai nāksies iziet visu oficiālās iestāšanās procedūru, kuru izgājušas citas uzņemtās kandidātvalstis.
Lai kādu ceļu Skotijai nāktos iet, tās iestāšanās prasīs visu pārējo ES dalībvalstu piekrišanu, un Barrozu atzinis, ka tas būs «ārkārtīgi grūts, ja ne neiespējams» process, jo atsevišķas dalībvalstis, piemēram, Spānija nevēlas sagādāt precedentu pašu separātiskajām provincēm.
Šobrīd Spānijas centrālā valdība cenšas nobremzēt Katalonijas ieceri rīkot referendumu par savu neatkarību, kas paredzēts novembrī.
Trešdienas publicētā ziņojuma autori atzīst, ka ES līguma 48.pants piedāvā «ticamu ceļu» Skotijas uzņemšanai ES, taču tas ir atkarīgs no «politiskās gribas». Tāpēc, viņuprāt, Barrozu paredzētais parastais uzņemšanas process ir ticamāks.
Lielbritānijas vienotības atbalstītāji arī norāda, ka neatkarības gadījumā Skotija zaudēšot savu daļu no Apvienotajai Karalistei piešķirtās trīs miljardus eiro lielās «atlaides» iemaksām ES budžetā un ka tai nāksies samierināties ar mazākām lauksaimniecības subsīdijām.
Taču nacionālisti apgalvo, ka šie argumenti esot tikai «panikas celšana», norādot, ka Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona iecere 2017.gadā rīkot referendumu par turpmāku dalību ES Skotijas statusam blokā rada daudz lielākas briesmas.