DNS tests atmaskojis Džeku Uzšķērdēju - tas bijis imigrants no Polijas (40)

1888. gadā Londonā notika virkne asiņainu slepkavību - par upuriem krita prostitūtas. Sievietes tika brutālā veidā nogalinātas, un izņemti arī viņu iekšējie orgāni. Oficiāli ar sērijveida slepkavas uzdarbošanos tiek saistītas piecas slepkavības. Policijai nespējot vainīgo atrast, slepkava tika nodēvēts par Džeku Uzšķērdēju, un teju 130 gadus kriminālistikas dižākie prāti mēģinājuši mīklu atminēt.

Saistībā ar slepkavībām visskaļāk bija izskanējuši sešu personu vārdi. Pārbaudot savulaik aizdomās turēto vīriešu pēcteču DNS, izdarīts pārsteidzošs atklājums - tas izrādījies ebreju izcelsmes poļu imigrants.

Viss sākās ar izsolē iegādātu šalli

Atklājums tika veikts pēc tam, kad 48 gadus vecais uzņēmējs Rasels Edvardss izsolē 2007. gadā iegādājās šalli, kas it kā atrasta vienas upures - Ketrīnas Edovas slepkavības vietā. Šalli klāja asiņaini traipi. Uzņēmējam nebija pierādījumu, ka šalle patiešām piederējusi Edovai, lai gan izsoļu nams līdzi tai deva iepriekšējā īpašnieka garantijas vēstuli, kurā viņš apgalvoja, ka ir kāda policista pēctecis, kurš to savulaik ieguvis tieši nozieguma vietā.

Ņemot vērā savu apsēstību ar noslēpumaino slepkavību un iespēju to atrisināt, uzņēmējs Edvardss nolīga doktoru Jari Lūheleinu, kurš izpelnījies atzinību visā pasaulē saistībā ar DNS testēšanu no vēsturiskām slepkavību vietām.

Atrod pierādījumus, ka šalle ir no slepkavības vietas

Ar infrasarkanās kameras palīdzību eksperts pārliecinājās, ka tumšie traipi uz šalles ir asinis, turklāt to izvietojums licis domāt, ka tās ir arteriālās asinis - tas sakritis ar dokumentētajiem Edovas nāves apstākļiem. Vēl viens pierādījums tam, ka šalle patiešām ir no Edovas slepkavības vietas, bijis tas, ka uz tās atrastas nieres šūnas - un, kā rāda tā laika policijas dati, Edovai patiešām slepkavības laikā tika izņemta niere.

Vēl pēc kāda laika zinātnieks

atklājis uz šalles vēl kādu ģenētisko materiālu, kas pēc struktūras atgādināja spermu.

Ar īpaši izstrādātu tehnoloģiju palīdzību no šalles izdevies iegūt 126 gadus veco DNS materiālu, kas ar ierastajām metodēm nebija iespējams DNS paraugu vecuma dēļ. Galu galā paraugi tika salīdzināti gan ar nelaiķes Edovas pēcteču, gan aizdomās turēto vīriešu pēcteču DNS paraugiem.

Uzņēmēja entuziasms - sadzen rokā pēctečus

Sākotnēji uzņēmējs pats saviem spēkiem sadzina pēdas kādai Edovas pēctecei - no šalles bija iegūti seši DNS paraugi, un tie visi sakrita.

Tikmēr dažādi eksperti analizēja arī pašu šalli.

Pēc krāsas un citām pazīmēm tika secināts, ka tā ražota Austrumeiropā 19. gadsimta sākumā.

Slepkavas identitāte - lielākā mīkla

Visgrūtāk DNS paraugus bija iegūt no atrastās spermas.

Iespēja, ka DNS būs derīgs un pazīstams pēc tik ilga laika, bija ļoti maza.

Tāpēc doktors Jari piesaistīja vēl kādu zinātnieku, doktoru Deividu Milleru, kuram paraugā izdevās atrast vēl dzīvas epitēlijšūnas, kas varētu būt nākušas no urīnizvadkanāla ejakulācijas laikā.

Viens no aizdomās turētajiem savulaik bija poļu izcelsmes frizieris Ārons Kosminskis, kurš slepkavību izdarīšanas brīdī bija 23 gadus vecs. Viņš dzīvoja kopā ar ģimeni Grīnfīldas ielā Londonā, tikai 200 jardus no vietas, kur savulaik tika nogalināta Džeka Uzšķērdēja trešā upure Elizabete Straida.

Pēc ilgas meklēšanas

uzņēmējam izdevās sadzīt joprojām Lielbritānijā dzīvojošu Kosminska pēcteci, kura identitāte netiek atklāta.

Šī persona esot Kosminska māsas Matildas pēctece, un DNS pilnībā sakritis.

Cilvēkiem desmitiem gadu laikā cenšoties slepkavību atrisināt, izvirzīts ne mazums teoriju un nosaukti vairāk nekā 100 aizdomās turētie, kuru vidū bijis pat karalienes Viktorijas mazdēls princis Alberts Viktors, gleznotājs Volters Sikerts un bijušais liberāļu premjers Viljams Gledstouns. Varas iestādes par atklāto noziegumu pagaidām klusē, bet, pēc visa spriežot,

noslēpumu ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību izdevies atklāt parastam vēstures entuziastam.

Vēsturnieki par Kosminiski savulaik rakstījuši, ka viņš cieta no šizofrēnijas un slimība viņu pilnībā pārmāca 1890. gadā, kad vīrietis kļuva vardarbīgs pret paša māsu, draudot viņai ar nazi. Ģimene nolēma Kosminski sūtīt prom. Laika gaitā viņa stāvoklis arvien pasliktinājās - viņš atteicies pat mazgāties un galu galā tika nosūtīts uz psihiatrisku iestādi. Tajā viņš atradies līdz pat savai nāvei 1919. gadā, kad mira 53 gadu vecumā.

Vairāki 19. gadsimta izmeklētāji par Kosminska vainu bijuši pārliecināti, taču kavējis pierādījumu trūkums, kā arī vietējo ebreju sabiedrības ietekme - kopienas pārstāvji baiļojušies, kādu iespaidu uz viņiem atstātu tik smagu noziegumu saistība ar viņiem.

Otrdien klajā nākusi arī grāmatā, kurā aprakstīta Rasela Edvarda un viņa sabiedroto izmeklēšana par Džeka Uzšķērdēja mistēriju.