Irāna un sešas pasaules lielvaras ceturtdien pēc dienām ilgām sarunām Šveicē vienojušās par potenciāli vēsturisku lēmumu, kas iegrožotu Irānas centienus izstrādāt kodolbumbu, kas ir lielākais pagrieziena punkts 12 gadus ieilgušajās sarunās.
Irāna un pasaules lielvaras panāk vēsturisku vienošanos par kodolprogrammu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Intensīvas sarunas starp Irānu un grupu P5+1, kurā ietilpst Vācija un ANO Drošības padomes piecas pastāvīgās dalībvalstis - ASV, Francija, Krievija, Ķīna un Lielbritānija, Šveices pilsētā Lozannā panākta vienošanās, kas vairoja cerības par lielāku stabilitāti Tuvajos Austrumos.
ASV prezidents Baraks Obama apsveica «vēsturisko saprašanos» ar Irānu pēc gadu desmitiem ilgām naidīgām attiecībām, tomēr brīdināja, ka vēl daudz darba ir jāpaveic.
«Ja Irāna krāpsies, pasaule to zinās,» Obama teica televīzijā pārraidītā uzrunā no Baltā nama.
Vienošanas paredz, ka Irāna piekrīt krasi samazināt savu kodolprogrammu, bet
Rietumvalstis apmaiņā atcels sankcijas, kas ir būtiski kaitējušas valsts ekonomikai.
Simtiem Irānas iedzīvotāju izgāja Teherānas ielās pēc tam, kad tika paziņots par vienošanos, bet Irānas galvenā starptautiskā pretiniece Izraēla paziņoja, ka tas palielina riskus par kodolspēku vairošanos un «šausminošu karu». Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu sacīja Obamam, ka vienošanās «nebloķēs Irānas ceļu uz bumbu. Tā to bruģēs», informēja Izraēlas puses preses pārstāvis.
Pēc astoņu dienu sarunām panāktās vienošanās ir pamats sarežģītam galīgajam līgumam, kas jāparaksta līdz 30.jūnijam.
Ja parakstīšana nenotiks, ASV un Izraēla varētu izvēlēties militāru rīcību,
lai apslāpētu Irānas kodolprogrammu, un Irāna joprojām starptautiskajā sabiedrībā tiktu uzņemta ar vēsu attieksmi.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs apsveica «lielo dienu», bet Irānas prezidents Hasans Rovhani sacīja, ka galīgās vienošanās izstrāde sāksies nekavējoties, lai to pabeigtu līdz noteiktajam termiņam 30.jūnijā.
Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerini teica, ka ASV un ES atcels ar kodolprogrammu saistītās sankcijas pret Irānu tad, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra būs apstiprinājusi, ka Irāna izpilda vienošanos.
ASV savukārt norādīja, ka agrāk pieņemtās ANO rezolūcijas par Irānas kodolprogrammu tiks atceltas.
Kerijs sacīja, ka
Irānas augsti bagātinātā urāna krājumi 15 gadu laikā tiks samazināti par 98%,
bet tās nepabeigtais Arakas reaktors neražos plutoniju, kas atbilst kodolieroču ražošanas prasībām.
Fordo reaktors, kas izveidots dziļi kalnos, turpinās darbu, tomēr tas netiks izmantots urāna bagātināšanai, bet gan izpētei un attīstībai.
Vienošanās arī paredz, ka Irāna par divām trešdaļām - no 19 tūkstošiem līdz 6104 - samazinās urāna centrifūgu, kas var saražot degvielu kodolenerģijai, bet arī ir kodolbumbas pamatā, skaitu.
Irānas pārstāvji sarunās izjuta lielu spiedienu no vietējiem stingrās pozīcijas paudējiem, ka viņi padodas pārāk daudz, lai gan vienlaikus izpilda Rovhani doto solījumu panākt sankciju atcelšanu.
P5+1 grupa ir paudusi cerību, ka vienošanās praktiski padarīs neiespējamu kodolieroču izgatavošanu Irānā.
Francija, kas sarunu laikā ieņēma agresīvu pozīciju, brīdināja, ka sankcijas pret Irānu var tikt atjaunotas, ja tā pilnībā nepildīs savu vienošanas pusi, savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele norādīja, ka starptautiskā sabiedrība nekad «nav bijusi tik tuvu tam, lai panāktu vienošanos, kas neļautu Irānai iegūt kodolieročus».
Krievija, kas uzbūvēja Irānas kodolstaciju, apsveica vienošanos kā Irānas «beznosacījuma tiesību» īstenot civilu kodolprogrammu atzīšanu.
Krievija arī uzteica vienošanos kā «pozitīvu ietekmi» uz drošības situāciju Tuvajos Austrumos.
Arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns norādīja, ka sarunu ceļā panākta saprotama vienošanās veicinās mieru un stabilitāti reģionā un ļaus visām valstīm sadarboties steidzami risināmajos drošības jautājumos.
Jau vēstīts, ka Irāna un sešas pasaules lielvalstis pērn pagarināja sarunas par Irānas kodolprogrammu līdz 2015.gada jūnija beigām.
2013.gada 24.novembrī Irānas un sešu lielvalstu sarunās Ženēvā tika panākta pagaidu vienošanās, kas paredz, ka Irāna uz sešiem mēnešiem ierobežos savu kodolprogrammu, savukārt Rietumvalstis mīkstinās pret Irānu noteiktās sankcijas. Sākotnēji galīgo vienošanos bija plānots panākt līdz 2014.gada 20.jūlijam, bet valstis pagarināja šo termiņu vēl par četriem mēnešiem.
Irāna no 2014.gada 20.janvāra ir apturējusi urāna bagātināšanu līdz 20% pakāpei.
Sarežģītākie jautājumi sarunās ir par Irānas kodolprogrammas mērogu, sankciju atcelšanas gaitu un vienošanās ilgumu.