Zviedrija, reaģējot uz Krievijas militāro aktivitāšu pieaugumu, palielinājusi aizsardzības budžetu periodam no 2016. līdz 2020.gadam par 10,2 miljardiem kronu (1,9 miljardiem eiro), piektdien paziņoja valdība.
Zviedrija palielina aizsardzības budžetu Krievijas draudu dēļ
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Vienošanās starptautiski signalizē, ka Zviedrija reaģē uz drošības situāciju pasaulē, ka Zviedrija ir miera un stabilitātes garants Ziemeļeiropā un ka notiek koncentrēšanās uz Zviedrijas teritorijas aizsardzību,» norādīja aizsardzības ministrs Pēters Hultvkists.
Zviedrijas kreisā mazākuma valdība, kuru veido Sociāldemokrāti un «zaļie», 12.martā paziņoja par 6,2 miljardu kronu palielinājumu piecu gadu periodam, taču opozīcija to noraidīja, norādot, ka tas ir par maz.
Piektdien vienošanās tika apspriesta kopā ar konservatīvajiem mērenajiem, Centa partiju un kristīgajiem demokrātiem.
Tiesa, summa ir par 8 miljardiem kronu mazāka, nekā armija pieprasīja.
Liela daļa līdzekļu paredzēta kuģu modernizācijai, lai varētu atrast un pārtvert zemūdenes, kā arī armijas izvietošanai Gotlandes salā.
Pagājušā gada oktobrī zviedri nedēļu meklēja aizdomīgu peldlīdzekli, kas varēja būt Krievijas zemūdene. Par spīti tam, ka iedzīvotāji ziņoja par pieciem aizdomīga peldlīdzekļa novērošanas gadījumiem nedēļas laikā, operācija tika atsaukta.
Zviedrijas armijas nespēja atrast aizdomīgo objektu, kuru tā dēvē par «ārvalstu peldlīdzekli», lika bažīties par valsts spēju aizstāvēties pēc gadiem ilgas aizsardzības budžeta samazināšanas periodā pēc Aukstā kara beigām.
Vairāki gadījumi, kad Krievijas lidmašīnas pagājušajā gadā pārkāpa Zviedrijas gaisa telpu, arī raisījuši satraukumu.