Britu ārlietu ministrs: afrikāņu bēgļu sūtīšana atpakaļ ir absolūta prioritāte

Hamonds skaidro, ka afrikāņu migrantu miljoni apdraudētu gan Lielbritānijas, gan visas Eiropas dzīves standartus, kā arī sociālo struktūru.

Ministrs izteicās, ka

saskaņā ar pašreizējiem Eiropas Savienībā spēkā esošajiem likumiem imigranti var būt «diezgan pārliecināti», ka nekad netiks sūtīti atpakaļ uz savām dzimtenēm.

Un Eiropa nemaz neesot spējīga «absorbēt» miljoniem Āfrikas migrantu.

Hamonds arī pauda satraukumu par Lamanša tuneļa drošību, kas netiks nodrošināta, kamēr vien Kalē pulcēsies liels skaits «diezgan izmisušu» migrantu.

Atšķirība starp dzīves standartiem Eiropā un Āfrikā nozīmējot to, ka afrikāņiem vienmēr būs «ekonomiska motivācija» nokļūt Eiropas Savienībā.

«Mums ir jāvar atrisināt šo problēmu, esot spējīgiem tos, kuriem nepienākas patvērums, nosūtīt atpakaļ uz to dzimtajām valstīm. Tā ir absolūta prioritāte.»

«Kamēr vien Eiropas Savienības likumi ir tādi, kādi tie ir, daudziem no viņiem atliks vien spert kāju Eiropā, lai būtu diezgan pārliecināti, ka viņi nekad netiks sūtīti atpakaļ uz savām valstīm.»

«Tā nav ilgtspējīga situācija, jo Eiropa nevar sevi pasargāt un saglabāt tās dzīves standartus un sociālo struktūru, ja tai jāabsorbē miljoniem migrantu no Āfrikas,» teica Hamonds.

Nodrošināšana, ka migrantus ir iespējams sūtīt atpakaļ, arī esot krīzes risinājuma atslēga Kalē pilsētā, kur sapulcējušies imigrantu tūkstoši, cerot pa Lamanša tuneli nonākt Lielbritānijā.

«Ir skaidrs, ka vēl daudz iespēju, kā uzlabot tuneļa fizisko drošību. Taču mums arī jāstrādā ar franču kolēģiem, lai problēmu risinātu tās saknē. Kamēr vien šajā rajonā pulcēsies liels skaits diezgan izmisušu migrantu, ne par kādu tuneļa drošību nevar runāt.»

Pagājušajā mēnesī vien Eiropas Savienībā cauri Grieķijai ieradās gandrīz 50 000 migrantu. Salīdzinājumam visā pagājušajā gadā šādā veidā Vidusjūru šķērsoja vien 41 700 migrantu no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas. Kopumā Grieķijā šogad pāri jūrai ieceļojuši vairāk nekā 120 000 migrantu. Aptuveni 90 000 imigrantu tādā pašā veidā ieradušies Itālijā, liecina ANO bēgļu aģentūras aplēses. Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs brīdinājis, ka viņa vadītā valsts nespēj tikt galā ar milzīgo migrantu plūsmu.

Stāsti par tiem, kuri dzīvo no pabalstiem

Lielbritānijas ārlietu ministra izteikumi uzskatāmi demonstrē pretrunas, kādas imigrantu jautājumā valda pašā Lielbritānijā. Valstī arvien aug sašutums par varasiestāžu nespēju apturēt migrantu plūsmu cauri Lamanša tunelim. Spriedzi vairo arī desmitiem publikāciju Lielbritānijas medijos, kuros izklāstīti piemēri pabalstu sistēmas ļaunprātīgai izmantošanai. Liela daļa šo gadījumu saistīti tieši ar ieceļotājiem no citām valstīm.

Liela daļa imigrantu no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem pēc ierašanās Eiropas dienvidu valstīs tālāk cenšas doties uz turīgāko Ziemeļeiropu, tai skaitā Lielbritāniju. No Eiropas Savienības valstīm visbiežāk patvērumu imigranti lūdz Vācijā. Tiek lēsts, ka Vācijā šogad kopumā tiks iesniegti vairāk nekā 400 000 lūgumu pēc patvēruma, kas ir divtik daudz, cik gadu iepriekš.

Vērsīsies pret tiem, kuri algo nelegālos imigrantus

Lielbritānijā tikmēr iedzīvotāji ir sašutuši par uzņēmējiem, kuri darbā par niecīgu atalgojumu pieņem imigrantus. Varasiestādes solījušas cīnīties pret šādu algu dempingu.

«Uzņēmēji, kuri dod darbu nelegālajiem imigrantiem, liedz darba iespējas Lielbritānijas pilsoņiem un legālajiem migrantiem, kā arī veicina algu dempingu,» norāda Lielbritānijas imigrācijas lietu ministrs Džeims Brukenšīrs.

«Pieredze rāda, ka uzņēmēji, kuri ir gatavi apiet nodarbinātības likumus, visticamāk, izdarīs pārkāpumus arī veselības un drošības noteikumu ziņā un izvairīsies no nodokļiem.

Tāpēc mūsu jaunā pieeja ļaus izmantot varas iestāžu mašinērijas pilnu spēku pret šādiem uzņēmējiem un atņemt netaisnīgās priekšrocības, kuras bauda tie, kuri algo nelegālos imigrantus.»