Eiropas Savienības (ES) valstīm jāpastiprina sadarbība drošības un aizsardzības jomā, taču nevar būt ne runas par kopīgas ES armijas veidošanu, kas dublētu NATO vai raisītu šaubas par Ziemeļatlantijas alianses nepieciešamību, piektdien uzsvērusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas ieradusies uz Eiropas Savienības (ES) neformālo samitu Bratislavā.
Kā viņa atzinusi sarunā ar žurnālistiem, drošība ir viens no galvenajiem ES izaicinājumiem, tomēr Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera ierosinājumi drošības jomā nereti tiek «aplam interpretēti», ideju par kopīga ES militārā štāba izveidi pielīdzinot armijas veidošanai.
«Attiecībā uz štābiem es problēmas nesaskatu, mums tiešām ciešāk jāsadarbojas aizsardzības jomā, īpaši koordinējot mūsu darbības trešajās valstīs, dažādās ES misijās,» norādījusi Grībauskaite.
Nepiedaloties Lielbritānijai, samitā Slovākijas galvaspilsētā piektdien tiekas pārējo 27 ES dalībvalstu līderi, lai apspriestu bloka nākotni pēc britu 23.jūnija referendumā paustā lēmuma izstāties no ES.
Uz žurnālistu jautājumu, vai viņa piekrīt domai, ka šis balsojums izraisījis Eiropā eksistenciālu krīzi, Lietuvas prezidente atbildējusi, ka britu lēmums ir tikai viens no daudziem izaicinājumiem, kas norāda uz Eiropas sašķeltību.
«Mums nav citas izejas, kā vien meklēt risinājumus,» viņa uzsvērusi.
Grībauskaite atzinusi, ka viņai šai samitā pietrūkst Apvienotās Karalistes līderu, un piebildusi, ka ANO Ģenerālās Asamblejas sesijas laikā Ņujorkā viņa nākamnedēļ gatavojas tikties ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju.
