Referenduma iznākums nemainīs Itālijas pozīciju un lomu NATO un šī valsts turpinās būt svarīgs partneris, risinot esošos izaicinājumus, žurnālistiem sacīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Tas ir šīs valsts iedzīvotāju lēmums un tas ir jāciena, uzskata Stoltenbergs.
Itālijā svētdien notikušajā referendumā noraidītas premjerministra Mateo Renci rosinātās konstitucionālās reformas. «Nē» nometne saņēmusi 55% līdz 59% balsu, liecina sabiedriskās domas pētījumu kompānijas «EMG Acqua» aptauja, kas veikta pēc raidorganizācijas «La7» pasūtījuma.
Stoltenbergs norādīja, ka referenduma iznākums ir Itālijas iedzīvotāju lēmums. «NATO ir 28 demokrātiju alianse. Referendums ir demokrātisks. Referenduma iznākums nesamazinās Itālijas apņemšanos [aliansē]. Itālija spēlē svarīgu lomu NATO,» sacīja Stoltenbergs. NATO ģenerālsekretārs arī uzsvēra, ka Itālija tupinās būt svarīgs partneris risinot izaicinājumus ar kuriem alianse saskaras gan austrumos, gan arī atbildot uz Krievijas agresiju.
Vēstīts, ka Itālijas populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S) pirmdien paziņojusi, ka ir gatava veidot valdību pēc premjerministra Mateo Renci sakāves referendumā un viņa demisijas. «Demokrātija ir uzvarējusi,» savā blogā paziņoja M5S dibinātājs Bepe Grillo.
Savukārt Itālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības rosinātās konstitucionālās reformas. «Manas valdības pieredze šeit beidzas,» viņš atzina preses konferencē, norādot, ka «Nē» nometne guvusi «ārkārtīgi skaidru» uzvaru.
Renci ierosinātās konstitucionālās reformas paredzēja ierobežot parlamenta augšpalātas Senāta, kā arī reģionālo valdību pilnvaras, stiprinot centrālo valdību. Renci apgalvoja, ka viņa piedāvātie konstitūcijas grozījumi veicināšot politisko stabilitāti, norādot, ka kopš 1948.gada, kad spēkā stājās pašreizējais pamatlikums, Itālijā nomainījušies 60 kabineti.
Valdības sakāve referendumā var stiprināt opozīcijā esošos populistus un galēji labējos, kas jau tā jūtas iedvesmoti pēc Trampa uzvaras.
Otrdien Briselē sāksies NATO ārlietu ministru sanāksme, kura ir pirmā kopš Varšavas samita vasarā. Paredzēts, ka sanāksmes laikā ministri apmainīsies domām par NATO un Eiropas Savienības sadarbību, stabilitātes un drošības veicināšanu aiz alianses robežām, kā arī par attiecībām ar Ukrainu un Afganistānu.
