Kopš Eiropas Savienība (ES) noteica sankcijas pret Krieviju, nav tikusi izvērtēta to ietekme uz savienības ekonomiku un notiekošo Ukrainā, tādēļ nepieciešams sarīkot atvērtu dialogu par to nākotni, žurnālistiem pavēstīja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto.
Ungārijas pozīcija esot, ka sankciju dēļ ir nodarīts kaitējums gan Eiropas, gan Krievijas ekonomikai, taču nekad nav notikusi diskusija par to, vai no tām ir bijusi kāda jēga. «Politiskā līmenī ES nav analizējusi sankciju ietekmi. Tas ir ļoti nedemokrātiski. No brīža, kad sankcijas stājās spēkā, nav bijis augsta līmeņa politiskā dialoga [par to] kā sankcijas ir ietekmējušas situāciju Ukrainā, Krievijā un ES,» teica Sījārto.
Ungārijas ārlietu ministrs norādīja, ka viņa valsts nesaprot to, kādēļ šāda situācija ir izveidojusies un kāpēc netiek rīkotas diskusijas par sankciju ietekmi. Vienlaikus Sījārto uzsvēra, ka Ungārija šajā jautājumā neplānojot nostāties opozīcijā citām valstīm. «Mēs nebalsosim pret citiem, un es varu solīt, ka mēs nelauzīsim ES vienotību šajā jautājumā. Mēs to neesam darījuši agrāk, nedarīsim arī vēlāk. Tomēr mēs neuzskatām, ka [sankcijas] ir racionālākais veids, kādā sadarboties ar Krieviju,» teica ministrs.
Kritiku ES Ungārijas ārlietu ministrs veltīja arī jautājumā par bezvīzu režīma ieviešanu ar Ukrainu un Gruziju. Sījārto norādīja, ka abas valstis ir izpildījušas visus nepieciešamos priekšnoteikumus. «Kas palīdz Krievijas propagandai vairāk? Ungārijas [nostāja] par sankcijām vai tas, ka Ukrainai un Gruzijai bez iemesla netiek dots bezvīzu režīms?» vaicāja Sījārto.
Ungārijas pozīcija esot tāda, ka, nepiešķirot bezvīzu režīmus, tiekot apdraudēta Eiropas uzticamība, kurai tiek nodarīs bīstams trieciens. «Bezvīzu režīmu bloķē ES institūcijas vai dalībvalstis. Tas nav stājies spēkā, pateicoties valstij, kuru mēs uzskatām par vienu no eiropeiskākajām un atvērtākajām. Tas nav stājies spēkā tādēļ, ka atsevišķas ES institūcijas rīkojas ļoti neizskaidrojami,» pauda Sījārto.
Eiropa piemēroja sankcijas Krievijai pēc tam, kad tā 2014.gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Lai gan notikušas Minskas vienošanās, kaujas Austrumukrainā turpinās, un Rietumi bažījas, ka miera centieni varētu izjukt pavisam. Apmaiņā pret finansiālu atbalstu no ASV un citiem Rietumu sabiedrotajiem Ukraina apsolīja reformas, bet progress bijis lēns.
Arī iepriekš izskanējuši dažādi aicinājumi pārskatīt vai nepagarināt pret Krieviju noteiktās sankcijas.
