Višegradas grupas valstis Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija ceturtdien paziņoja, ka tās plāno iztērēt apmēram 35 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) robežu nostiprināšanai.
Višegradas grupas valstis plāno piešķirt 35 miljonus eiro ES robežu nostiprināšanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tā sauktais Višegradas četrinieks ir kritizēts par nesolidarizēšanos ar Grieķiju un Itāliju, kur pēc Egejas jūras vai Vidusjūras šķērsošanas ieradušies desmitiem tūkstoši migrantu.
Migrantu un bēgļu jautājums ir viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem ES samitā, kas ceturtdien un piektdien notiek Briselē. Daži uzskata Višegradas valstu iniciatīvu finansēt ES robežu nostiprināšanu par cinisku mēģinājumu izvairīties no patvēruma meklētāju kvotu pieņemšanas.
Slovākijas premjerministrs Robert Fico paziņoja, ka šo četru valstu ieguldījums palīdzēs ietaupīt Eiropas līdzekļus. «Ja mēs nākotnē redzēsim labus projektus, pirmām kārtām projektus, kuri ir efektīvi, mēs esam gatavi iztērēt vēl vairāk naudas, jo mēs tiešām gribam izrādīt solidaritāti,» teica Fico.
Vācijas kanclere Angela Merkele, kuras valsts ir uzņēmusi visvairāk patvēruma meklētāju, sacīja, ka šī Višegradas valstu rīcība ir apsveicama, bet nav pietiekama.
«Mums ir vajadzīga solidaritāte ne tikai migrācijas regulēšanā un virzīšanā ... uz ārējām robežām. Tas ir labi un svarīgi, bet mums ir vajadzīga arī iekšēja solidaritāte,» teica Merkele. «Manuprāt, nevar būt selektīva solidaritāte starp Eiropas [Savienības] dalībvalstīm.»
Ungāriju 2015.gadā šķērsoja desmitiem tūkstoši migrantu, dodoties uz turīgajām Eiropas rietumu un ziemeļu valstīm, pirms Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns lika uzbūvēt žogu uz valsts dienvidu robežām, lai apturētu migrantu pieplūdumu.
Orbāns ceturtdien sacīja, ka līdzekļi robežu nostiprināšanai palīdzēs aizsargāt ES robežas ar ārpasauli un arī veicinās ES darbu Lībijā, no kurienes daudzi migranti dodas uz Eiropu.
Pēc vairāk nekā viena miljona patvēruma meklētāju ierašanās Eiropā 2015.gadā ES pieņēma vienreizēju kvotu sistēmu patvēruma meklētāju sadalīšanai pa ES valstīm, lai atslogotu Grieķiju un Itāliju.
Pret obligātajām kvotām 2015.gadā balsoja Čehija, Rumānija, Slovākija un Ungārija.
Ungārija un Slovākija plānu apstrīdēja ES Tiesā, kas šo valstu iebildumus noraidīja. Polija sākotnēji bija gatava samierināties ar šo sistēmu, taču pakāpeniski pārvērtās tās kritiķē.
Eiropas Komisija ir uzsākusi tiesisko procedūru pret Čehiju, Ungāriju un Poliju par šo valstu atteikšanos iesaistīties patvēruma meklētāju kvotu plāna īstenošanā. Polija un Ungārija nav uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju pēc šā plāna, savukārt Čehija uzņēma 12 patvēruma meklētājus pirmā gada laikā un nevienu pēdējā gada laikā.
Neraugoties uz kvotu radīto saspīlējumu, Eiropas Komisija (EK) grib ieviest pastāvīgu mehānismu, pēc kura ES valstīm būtu obligāti jāuzņem patvēruma meklētāji pēc noteiktām kvotām, ja vienu vai vairākas dalībvalstis piemeklētu migrantu vilnis. Višegradas valstis ir stingri pret šādām kvotām.
«Kvotas nedarbojas, tās ir neefektīvas,» sacīja Fico. «Lēmums par kvotām ir tiešām sašķēlis Eiropas Savienību.»
Tam nepiekrita Nīderlandes premjers Marks Rite.
«Mums nevar būt sistēma, pēc kuras valstis iegādājas tām tīkamas lietas no Eiropas Savienības un nav gatavas sniegt nepieciešamo solidaritāti,» teica Rite. «Nevar būt tā, ka Beļģija, Nīderlande, Zviedrija un Vācija saskaras ar visām problēmām, bet citas valstis saka: «Ir tik jauki, ka tās tur tiek ar to galā.»»
«Eiropas Savienība nav tikai bankomāts, kad jums vajag atbalstu,» sacīja Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels. «Sadarbība nozīmē solidaritāti un atbildību.»
Domstarpības par Eiropas migrantu problēmas risinājuma veidu ir radījušas neuzticēšanos starp ES valstīm un uzlabojušas migrācijas pretinieku partiju pozīcijas Eiropā, lēni graujot visu Eiropas projektu.
Itālijas premjerministrs Paolo Džentiloni sacīja, ka Višegradas valstu solījums piešķirt vairāk līdzekļu robežu nostiprināšanai «apstiprina mūsu attīstītās politikas derīgumu».
EK prezidents Žans Klods Junkers apsveica Višegradas grupas finansējuma iniciatīvu.
«Tas ir pierādījums, ka četras Višegradas valstis ir pilnīgi pievienojušās, kad ir runa par solidaritāti ar Itāliju un citiem, tāpēc es šoreiz esmu apmierināts,» teica Junkers.
Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka ir svarīgi neieslīgt vecos strīdos un ka solidaritātei var būt dažādas formas.
«Mums jābūt spējīgiem paust solidaritāti, neiesprūstot pārmērīgos ceļa šķēršļos» par pagātni, teica Makrons. «Es domāju, ka visiem ir jāpieliek pūles.»