Gandrīz paradoksāli notikumi risinās Bauskā: 2003. gadā kāds jauns vīrietis Zigmunds, būdams alkohola reibumā, ar automašīnu pārbrauca sievietei, kas sauļojās Mūsas krastā. Tiesa viņam piesprieda reālu cietumsodu, taču tagad vīrietis iesniedzis tiesā prasību pret cietušo, jo uzskata, ka viņa aizskārusi vīrieša cieņu un godu, publiskojot notikušo.
Pludmalē sabrauktā no cietušās kļūst par apsūdzēto (101)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Baušķeniece Inese, kura 2003. gada pirmajā pavasara saulē bija devusies sauļoties Mūsas krastā, pat iedomāties nevarēja, kas viņu piemeklēs – viņai pāri pārbrauca vieglā automašīna. "Ārsti brīnījās, ka vispār paliku dzīva un tagad vēl spēju staigāt. Mans stāvoklis tiešām bija traģisks, un netika dotas nekādas cerības, ka vispār izdzīvošu. Ārstēšanās bija smaga un ilgstoša, izgāju cauri ellei, bet nepadevos," stāsta Inese.
Jau pēc fizisko spēku atgūšanai viņai bija nepieciešama arī psihologa palīdzība – tik smagu traumu bija atstājis šis traģiskais notikums. Bauskas policijas pārvalde par notikušo ierosināja krimināllietu, aizturēja vainīgo, un lieta nonāca tiesā, kas Zigmundam piesprieda reālu cietumsodu. Jau atrodoties ieslodzījuma vietā, viņš spriedumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, taču pērn septembrī tā lēmumu atstāja nemainīgu.
Inese pamazām atguvās, taču pērn vasarā viss sākās no jauna. "Jūlijā saņēmu vēstuli no Bauskas tiesas – izrādījās, ka viņš ir vērsies tiesā un apsūdz mani goda un cieņas aizskaršanā. Tas bija milzīgs šoks – mans veselības stāvoklis atkal krasi pasliktinājās, un nācās lūgt psihologa palīdzību. Tādu bezkaunību vēl nebiju piedzīvojusi: viņš ne reizes man nav atvainojies, piedāvājis palīdzību vai vismaz nožēlojis nodarīto. Tieši pretēji – tagad viņš mani vēlas padarīt par grēkāzi! Apsūdzība balstās uz to, ka pēc notikuma vairākiem medijiem stāstīju par savu nelaimi, nosaucot arī viņa vārdu. Es apzinājos savu rīcību un medijiem vainīgā vārdu atklāju tikai tad, kad tiesa jau bija pasludinājusi viņu par vainīgu – pirms tam un izmeklēšanas gaitā neko tādu nebūtu atļāvusies. Man vienkārši šķita, ka sabiedrībai ir jāzina par šādiem notikumiem – patvaļu, kas mūsu valstī ir iespējama. Upes krastā – sauļošanās un peldēšanās vietā –, kur nu nekādi nevajadzētu braukt automašīnām, viņš to darīja, turklāt būdams alkohola reibumā!" stāsta Inese.
Prasību tiesā ieslodzījuma vietā esošais Zigmunds pamato ar to, ka sieviete par savu nelaimi pēc atlabšanas stāstījusi medijiem – bijusi publikācija laikraksta Latvijas Avīze pielikumā Mājas Viesis, intervija TV 3 raidījumā Bez tabu un sarunu šovā Aina. Jauneklis uzskata, ka sieviete nodarījusi būtisku kaitējumu, atklājot plašsaziņas līdzekļiem viņa vārdu un uzvārdu – tas varot ietekmēt viņa dzīvi arī pēc soda izciešanas. Kā kompensāciju par to viņš vēlas piedzīt 5000 latu. "Savās intervijās es stāstīju tikai to, kas notika – visu balstīju uz faktiem, taču viņa prasībā parādās tādas lietas, kas skaidri norāda, ka apsūdzība pārsvarā balstās uz viņa fantāzijām, nepamatotiem apvainojumiem," spriež Inese.
Pagaidām lietas izskatīšana nav sākta – tā jau trīs reizes atlikta, un visās no tām šķērslis bijis pats apsūdzības uzturētājs: te viņš vēlējies panākt vienošanos, te nav noformulējis apsūdzību, te pietrūkst kādu materiālu, informē Bauskas tiesa. Tagad lietu paredzēts skatīt 29. martā.
Mediju eksperte Inta Brikše atzīst, ka šajā gadījumā nevar runāt par to, ka mediji būtu ko pārkāpuši un publiskotā informācija varētu aizskart godu un cieņu. "Tika atspoguļots sievietes dzīves stāsts, un cilvēkam ir tiesības publiskot notikumus no savas dzīves. Vēl vairāk – vainīgā vārds nosaukts jau tad, kad viņa vainu atzinusi tiesa, tas nozīmē, ka tā bija publiska informācija, kas neatkarīgi no cietušās stāstītā bija pieejama ikvienam, kurš to vēlas. Beigu galā tiesas sēdes mūsu valstī ir atklātas un sabiedrība var uzzināt tur notikušo," skaidro I. Brikše. "Iespējams, ka sabiedrības nosodījums vainīgajam ir lielāks sods nekā piespriestais ieslodzījums. Pati arī esmu lasījusi un redzējusi šīs intervijas, un, cik atceros, tajās netika izteikti aizvainojumi, bet gan notika vienkāršs faktu izklāstījums, kas nevar būt nosodāms," saka I. Brikše.