"Latvijas Krājbankas" ("Krājbankas") prezidents Arnolds Laksa ir izjutis politisku spiedienu attiecībā uz savu darbu bankā un uzskata, ka krājbankas privatizācija speciāli tiek kavēta.
Laksa krājbankas prezidenta amatā ir izjutis politisku spiedienu .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Man tika jautāts, vai es esmu izjutis jebkādu spiedienu saistībā ar savu darbu, - jā, es esmu izjutis šādu spiedienu," pauda Laksa. Viņš norādīja: jau vairākkārt Latvijas presē ir minēts, ka tuvākā pusgada laikā tiks privatizēti lielākie Latvijas valsts uzņēmumi, turklāt tos privatizēs par privatizācijas sertifikātiem. "Zināmā mērā to apliecina arī Ministru kabineta lēmums no amata atbrīvot Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli, kā arī Nagļa izteikumi, ka tuvākajā laikā uz Privatizācijas aģentūru tiks izdarīts spiediens saistībā ar lielo uzņēmumu privatizāciju, kuram Naglis kategoriski atteicies pakļauties," klāstīja Laksa. Viņš norādīja, ka "Latvijas Krājbanka", tāpat kā Privatizācijas aģentūra, ir ļoti cieši saistīta ar privatizācijas procesiem valstī, jo "Latvijas Krājbankā" ir 95% no visiem privatizācijas sertifikātu kontiem, kādēļ ir pamats teikt, ka krājbanka ir galvenā privatizācijas sertifikātu tirgū. "Turklāt būtisks ir fakts, ka tieši un tikai "Latvijas Krājbanka" apkalpo privatizācijas publisko piedāvājumu. Tādējādi no iepriekš teiktā likumsakarīgi izriet arī tas, ka oligarhu intereses pārstāvošajām politiskajām partijām ir nepieciešami paklausīgi, pakalpot gatavi cilvēki, kuri bez ierunām piekristu īstenot privatizācijas procesu oligarhiem vēlamā veidā," pauda Laksa. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "Latvijas Krājbanka" nekad nav pakļāvusies nevienas politiskās partijas ietekmei. ""Latvijas Krājbanka" vienmēr ir bijusi un arī ir politiski neitrāla, un nav sponsorējusi nevienu politisko partiju," norādīja Laksa. Uz jautājumu, kādu interešu vadīts, Laksas atcelšanu no "Latvijas Krājbankas" prezidenta amata varētu vēlēties Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, Laksa atbildēja: "Man šajā gadījumā ir jāuzdod pretjautājums, vai tad Latvijā notiek kādi ekonomiski procesi bez Tautas partijas un Andra Šķēles ziņas?" Viņš arī norādīja, ka pašreizējās runas par "Latvijas Krājbankas" privatizāciju ir spekulatīvas, un pauda pārliecību, ka krājbanku neprivatizēs, kamēr netiks pabeigta pārējo lielo uzņēmumu privatizācija. "Valsts nekādā gadījumā nepārdos šos stratēģiskos 32% "Latvijas Krājbankas" akciju nevienam investoram, kamēr nebūs pabeigta pārējo lielo uzņēmumu privatizācija. Es varu droši teikt, ka "Latvijas Krājbanka" šajā sarakstā būs pēdējā, jo tikai privatizācijas noslēgumā būs zudusi "Latvijas Krājbankas" stratēģiski nozīmīgā loma šajā procesā," atzina Laksa. Jau vēstīts, ka informāciju par to, ka politiķu vidū risinājušās neformālas sarunas par "Latvijas Krājbankas" prezidenta Arnolda Laksas atbrīvošanu no amata, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" izpauda Saeimas deputāts Ainārs Šlesers. Šlesers skaidroja, ka šādas pārrunas notikušas arī tajā laikā, kad viņš ieņēma ekonomikas ministra amatu. Vispirms prasīts no amata atbrīvot Nagli, bet kā otro - Laksu. Tāpat jau ziņots, ka valdība otrdien par procesuāliem pārkāpumiem no amata atbrīvoja Privatizācijas aģentūras ilggadējo ģenerāldirektoru Jāni Nagli. Naglis ir brīdināts par darba līguma izbeigšanu no 2001.gada 14.decembra.