SAB atbrīvojas no skandaloza darbinieka.

Kā atzina parlamentārās izmeklēšanas komisijas bijušais vadītājs Pēteris Salkazanovs, A. Babris iesniegumu par atbrīvošanu no darba uzrakstījis laikā, kad tiesā sāka skatīt Ludzas rajona nodaļas priekšnieka Vjačeslava Liscova slepkavībā iesaistītā Raita Kononova lietu. R. Kononovs tiesā, kas sākās 4. novembrī, apgalvoja, ka lietu pret viņu safabricējis SAB, uz ko norādot vairāku liecību maiņa, bet SAB priekšnieks Lainis Kamaldiņš šos apgalvojumus un biroja darbinieku vainošanu kontrabandā nodēvēja par R. Kononova atbrīvošanas kampaņu. Ar A. Babra vārdu sākās gaļas kontrabandas skandāls pagājušā gada nogalē, kad bijušais Ekonomikas policijas inspektors Normunds Margēvičs deputātam Kārlim Leiškalnam kā kontrabandā iesaistītās amatpersonas, kas uzrādījušas SAB darbinieku apliecības, nosauca A. Babri un Guntaru Kalniņu – nelegālo preču uzglabātājfirmas "Spektrs-K" direktoru. G. Kalniņš noliedz savu saistību ar SAB, arī P. Salkazanovs atzīst, ka G. Kalniņš SAB darbinieku štatu sarakstā nav konstatēts. Drošības iestāžu saistība ar "Spektrs-K" publiski parādījās, kad "Jaunā laika" vadītājs Einars Repše paziņoja par Drošības policijas priekšnieka vietnieka Didža Šmitiņa iespējamo saistību ar kontrabandu un interešu konfliktu, izmantojot "Spektrs-K" mersedesu. Vakar uz D. Šmitiņa prasības izskatīšanu tiesā ieradās arī A. Babris, aģentūrai LETA sakot, ka ne reizi vien ir "noliets ar dubļiem". "Izmeklēšanas komisijā Babra uzvārds figurēja daudzās epizodēs. Viena no tām bija N. Margēviča K. Leiškalnam sniegtā informācija, kas pārbaudes veikšanai tika nodota Ģenerālprokuratūrai. Pēc vairāku mēnešu pārbaudes prokuratūra sniedza atbildi, kas ir slepena, bet ziņas par A. Babra un G. Kalniņa saistību ar kontrabandu nav apstiprinātas," stāstīja P. Salkazanovs. Prokuratūra gan nenoskaidroja, kādu apliecību N. Margēvičam uzrādījis "Spektrs-K" direktors. Jautāts, vai A. Babra aiziešana varētu būt saistīta ar kontrabandas skandālu un jaunā iekšlietu ministra aktivitātēm cīņā ar kontrabandu un korupciju, P. Salkazanovs atturējās par to spriest, taču pieļāva, ka varētu būt saistība ar valdības maiņu. Arī komisijas deputāts Andrejs Klementjevs pieļāva, ka A. Babra aiziešana varētu būt reakcija uz pieteiktajiem reformu plāniem drošības un iekšlietu dienestos. P. Salkazanovs sprieda, ka "jebkura operatīvā darbība ir saistīta ar kādiem informācijas avotiem dažādās noziedzīgās struktūrās, arī SAB noziedzīgajā pasaulē iefiltrēti savi ziņotāji", kas savukārt rada iespaidu par šo cilvēku saistību ar noziedzīgo pasauli un neesot izslēgts arī A. Babra gadījumā. K. Leiškalns, kurš A. Babri neesot pat redzējis, teoretizēja, ka publisks skandāls jebkuram drošības dienestu darbiniekam ir nāvējošs, jo tas izgaismo specdienestu, un šāds darbinieks dienestam vairs nav derīgs pat neatkarīgi no viņa vainas vai tās trūkuma. Iekšlietu ministram Mārim Gulbim nav detalizētas informācijas par A. Babri, bet, piebilstot, ka SAB nav ministra pakļautībā, viņš uzskata, ka "iespējas pilnveidot darbu var tikt atrastas jebkurā iestādē". J. Ādamsons "Neatkarīgajai" pērn atzina, ka SAB darbība kļuvusi absolūti nekontrolējama un bieži, aizbildinoties ar slepenību, tiek veiktas nelikumīgas darbības. Savulaik pēc SAB kritizēšanas viņam draudējis tieši A. Babris, ko prokuratūra gan neapstiprināja. Pēc J. Ādamsona domām, prokuratūra jautājumā nebija iedziļinājusies, jo viņu pat neuzaicināja sniegt informāciju. SAB direktora vietnieks Uldis Dzenītis, jautāts par A. Babra aiziešanas motīviem, sacīja, ka viņš šo jautājumu negribētu komentēt, jo SAB darbinieku saraksts ir slepens, zināmas ir vien dažas publiskās amatpersonas. Viņš atgādināja, ka prokuratūra nav konstatējusi nevienas SAB amatpersonas saistību ar kontrabandu, bet N. Margevičs, kas to minējis, saukts pie kriminālatbildības.