Vairums pilsoņu gatavi atteikties no Abrenes (20)

Socioloģisko pētījumu firma SKDS, jūnija sākumā aptaujājot apmēram 2000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, noskaidrojusi, ka 53,9% respondentu piekrīt robežlīguma parakstīšanai ar Krieviju, ja tas nozīmētu, ka Abrene paliek kaimiņvalsts teritorijā. 22,9% aptaujāto pilsoņu iebilstu pret Abrenes, kas faktiski jau vairāk nekā 50 gadu ir Krievijas sastāvā, atdošanu kaimiņvalstij, bet tikpat daudz – 23,3% – savu viedokli vēl nav noformulējuši. SKDS direktors Arnis Kaktiņš stāsta, ka viņu pārsteigusi sabiedrības samērā stingrā pārliecība, ka Latvijai nav jāpatur tiesības uz Abreni. Sociologs pieļauj, ka šāds rezultāts varētu būt negaidīts arī politiķiem. "Ja politiķi būtu zinājuši, ka sabiedrības noskaņojums ir šāds, man intuitīvi šķiet, ka robežjautājums būtu risināts citādāk," spriež A. Kaktiņš. Vairāk nekā latviešu tautības pilsoņi, "par" Abrenes atdošanu izsakās citām tautībām piederošie pilsoņi – attiecīgi 49,5% un 66%. "Pret" izteikušies 26,6% latviešu un 12,9% cittautiešu. Noskaidrojot aptaujāto simpātijas pret politiskajām partijām, noskaidrots, ka no Abrenes šķirtos 51% Tautas partijas piekritēju un līdzīgs daudzums Zaļo un zemnieku savienības elektorāta, 47% Jaunā laika atbalstītāju, kā arī 44% apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK piekritēju. Lai gan atteikšanos no Abrenes atbalstījuši 54% aptaujāto pilsoņu, kas ir tikai nedaudz vairāk par pusi visu respondentu, šāds rezultāts liecina uz stingru nostāju, teic A. Kaktiņš. Tomēr, ņemot vērā, ka referenduma sarīkošanas gadījumā notiktu kampaņa gan par, gan pret Abrenes atdošanu, sabiedriskā doma varētu mainīties. "Mans padoms būtu lietu nenovest līdz referendumam," uzsver A. Kaktiņš. Arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā Neatkarīgajai iepriekš paudusi, ka referendums būtu riskants robežproblēmas atrisināšanas veids. Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšana iestrēgusi tieši tāpēc, ka līgumā noteiktā robeža ir šaipus Abrenes, tādējādi viešot izmaiņas Latvijas teritorijā, ko saskaņā ar Satversmi jāapstiprina referendumā. Mēģinot izvairīties no referenduma rīkošanas, valdība pieņēma vienpusēju deklarāciju, kurā paziņo, ka robežlīgums "neskar, nemazina un neatņem Latvijas valstij un tās pilsoņiem starptautiskajās tiesībās, tajā skaitā 1920. gada 11. augusta Latvijas un Krievijas miera līgumā, un atbilstoši starptautiskajām tiesībām Latvijas valststiesībās noteiktās tiesības un tiesiskās prasības". Miera līgumā fiksētā robeža ir viņpus Abrenes. Krievija deklarāciju interpretējusi kā teritoriālu pretenziju izvirzīšanu, bet Latvijas amatpersonas to noliedz.