No 1.jūlija spēkā stāsies jaunais Dzīvesvietas deklarēšanas likums, par kuru droši vien daudzi jau ir dzirdējuši, tomēr reti kurš īsti saprot, kādas pārmaiņas jaunais likums ieviesīs mūsu ikdienas dzīvē. Jaunā kārtība paredz, ka tiek atcelta vecā pierakstu sistēma un cilvēkiem jādeklarē sava reālā dzīvesvieta, kurā viņi uzturas nepārtraukti vairāk nekā mēnesi gadā.
Un lai arī likums ir elastīgāks pret iedzīvotājiem, jo, piemēram, vairs nebūs jāizrakstās, tomēr ir virkne problēmu, kas saistās ar dzīvesvietas deklarēšanu. Pašvaldības atzīst, ka īsti nav gatavas likuma īstenošanai un kamēr viss nepieciešamais nebūs izdarīts, šajā jomā var rasties sarežģījumi un haoss, kā arī iespēja negodīgiem cilvēkiem iegūt sev labumu. Likums atļauj dzīvot arī pļavā Speciālisti uzsver, ka ir daudz aplamu stereotipu par dzīvesvietas deklarēšanu. Izplatītākais no tiem, ka jau jūlijā ikvienam ir jādodas deklarēt savu dzīvesvietu. Tā nav. Deklarācijas jāiesniedz tikai tiem iedzīvotājiem, kuri mainīs dzīvesvietu, un tiem, kuru faktiskā dzīvesvieta nesakrīt ar pašreizējo pieraksta adresi. Cits ir jautājums, cik daudz būs to apzinīgo, kas skries deklarēt savu īsto dzīvesvietu, ja viņiem vecais pieraksts būs izdevīgs. Bet iedzīvotājiem varētu būt arī ērtāk, ka atcelta izrakstīšanās. Tagad katra nākamā dzīvesvietas deklarācija automātiski izbeigs reģistrāciju iepriekšējā adresē. Būtisks jaunums tiem, kam pieder nekustamais īpašums, ir tāds, ka saskaņā ar jauno likumu dzīvesvietu var deklarēt jebkurā nekustamajā īpašumā ar adresi, kurā personai ir tiesisks pamats dzīvot. Pēc būtības arī zaļā pļavā, zaru būdiņā vai nepabeigtā būvē. Tiesa, jaunā kārtība nenozīmē, ka būs mazāk stingras prasības pret cilvēkiem, kam jādeklarē sava dzīvesvieta. Tieši tāpat kā agrāk arī tagad reģistrācija ir iespējama tikai ar juridisku un likumīgu pamatojumu, tāpēc iedzīvotājiem tāpat vajadzēs uzrādīt visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecinās viņu dzīves tiesības minētajā adresē (zemesgrāmatas izraksti, mājokļa īpašnieku piekrišana u.c.). Šis likums rakstīts godīgiem cilvēkiem Mūsu sabiedrība ir tāda, kāda tā ir. Var gadīties, ka kāds cilvēks, gribēdams dabūt bezdarbnieka pabalstu vairākos pagastos, iet uz katru uz tiem un deklarē, it kā tur dzīvotu. Kā izkontrolēt šādu situāciju? Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Liepājas nodaļas vadītāja Vija Vilmane iesaka slēgt līgumu ar šo pārvaldi un saņemt tiešraides pieslēgumu Iedzīvotāju reģistram. Tad būs pieejama informācija par katru personu, par viņa dzīvesvietu Latvijā. Tiklīdz kāda persona deklarēs savu dzīvesvietu, teiksim, Liepājā, pašvaldībai septiņu dienu laikā jāsniedz informācija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kura to uzreiz ievada Iedzīvotāju reģistrā. Vija Vilmane arī norāda, ka nav jābažījas cilvēkiem, ka netiks aizsargāti viņu personas dati. Iedzīvotāju reģistra informācija arī turpmāk būs slepena, tā būs pieejama tikai personām, kas ar to strādās pēc speciāla līguma parakstīšanas, un tikai ar paroli. Bez tam pašvaldībām nebūs pieejama visa informācija, bet tikai daļa no tās: personas kods un pēdējā deklarētā dzīvesvieta. Arhīva informācija (cik kuram bijis sievu, vīru, bērnu, laulību, kādas vārda un uzvārda maiņas, vecās adreses utt.) pašvaldībām pieejama nebūs. Jāpiebilst gan, ka šis likums rakstīts godīgiem cilvēkiem, un informācija, kas domāta dienesta vajadzībām, tiks vai netiks izplatīta, atkarīga no cilvēka, kuram būs pieeja datu bāzei. Problēma ir citur: daudzos pagastos vēl nav ne tikai pieeja Iedzīvotāju reģistram, bet nav pat pietiekami jaudīgas datortehnikas. Pašlaik gan Satiksmes ministrija izstrādā sistēmu un programmatūru, kā pašvaldības varētu pievienoties Iedzīvotāju reģistram. Kad tas būs? Pateikt nevar. Kamēr tas nav izdarīts, pašvaldībām jāsniedz rakstiska informācija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - pirmuzskaites veidlapas. Ja pašvaldība vēlēsies kaut ko uzzināt par konkrētu personu, jāraksta iesniegums, un informāciju varēs saņemt. Cilvēkiem jāizrakstās nebūs, bet par juridiski aktuālu tiks uzskatīta tikai jaunākā informācija. Jaunais likums rada tehniskas grūtības Pašvaldības policijas Pieraksta un izraksta daļas (līdz ar jaunā likuma stāšanos spēkā turpmāk nodaļa sauksies Iedzīvotāju dzīvesvietas deklarēšanas nodaļa) vadītāja Solvita Dīķe pastāstīja, ka šobrīd dienestā notiek intensīva sagatavošanās pārejai uz jauno kārtību, kas sāksies no 1.jūlija. "Mēs šobrīd ieguldām visus spēkus, lai spētu izpildīt likuma prasības. Tomēr šajā sagatavošanās laikā ir bijušas ļoti nozīmīgas problēmas, kas bija jāatrisina," pauda S.Dīķe. Un viena no šādām lielajām problēmām ir tā, ka Pašvaldības policijai nav tiešās sasaistes ar iedzīvotāju reģistra centrālo datu bāzi, kas krietni apgrūtina likuma izpildi. S.Dīķe skaidroja, ka šobrīd Pieraksta un izraksta nodaļai ir sasaiste tikai ar Liepājas un rajona iedzīvotāju reģistra bāzi, taču jaunais likums prasa būt vienotiem kopīgā tīklā ar visu Latviju. Tieši tāpēc lūgta arī Pilsētas domes palīdzība, un līdz noteiktajam laikam, domājams, šo problēmu izdosies atrisināt. "Pirms piecpadsmit dienām man visi apgalvoja, ka teorētiski tas ir izdarāms, tagad man jau saka, ka tas arī praktiski ir iespējams," gandarīta pauda nodaļas vadītāja. Runājot par to, kas sagaida liepājniekus pēc jaunā likuma stāšanās spēkā, S.Dīķe minēja, ka paši iedzīvotāji nekādas neērtības nejutīs. "Šis likums lielākā mērā skars tieši mūs, darbiniekus, kas strādā ar iedzīvotāju dzīvesvietu reģistrāciju," skaidroja policijas pārstāve. Jaunums, kas arī tagad vēl nāks klāt, ir tas, ka turpmāk iedzīvotāji varēs reģistrēt ne tikai savu pamata dzīvesvietas adresi, bet arī adreses, kur viņus vajadzības gadījumā var atrasts. "Mums ir speciālas veidlapas, kurās iedzīvotājs varēs norādīt arī, piemēram, savas vasarnīcas adresi vai vecāku dzīvesvietu, kur arī viņš varētu mitināties," skaidro S.Dīķe. Viņa gan piebilda, ka šāda papildadrešu reģistrācija ir brīvprātīga. Par dzīvesvietas nedeklarēšanu - 250 latu sods Šobrīd ļoti daudzi liepājnieki, ierodoties Pašvaldības policijā, ir sašutuši, ja viņiem prasa atnest vēl kādu pamatojuma dokumentu pierakstam jaunajā dzīvesvietā. Šādos gadījumos cilvēki nereti izsakoties, ka, lūk, pēc 1.jūlija viņiem vairs nekas nebūs vajadzīgs un viņi varēs negādāt vajadzīgos dokumentus, jo pieraksta sistēma tiek atcelta. S.Dīķe gan skaidroja, ka tas ir aplams priekšstats. "Līdz ar jauno likumu ir pieņemti arī grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas tagad paredz sevišķi bargu naudassodu par savas dzīvesvietas nedeklarēšanu," skaidroja amatpersona. Likumā noteikts, ka ikvienam iedzīvotājam ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu tās maiņas gadījumā, tāpēc arī likuma neizpildes gadījumā ir paredzētas sankcijas. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 186.pants nosaka, ka persona par dzīvošanu bez dzīvesvietas deklarēšanas var tikt sodīta ar naudassodu līdz 250 latiem. Cilvēki uztraucas, ka nevarēs sadzīt rokās alimentu nemaksātājus vai citus likumpārkāpējus, bet tas ir attiecīgo institūciju ziņā. Būtībā jau tagad tie, kam jāslēpjas, prot paslēpties. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Liepājas nodaļas vadītāja Vija Vilmane vēl piebilst, ka likums paredz līdz 250 latiem lielu sodu ne tikai par dzīvesvietas nedeklarēšanu, bet otrus 250 latus - par nepatiesu ziņu sniegšanu. Lauku priekšrocība - viens otru pazīst Liepājas rajona pašvaldību darbinieki atzina, ka saistībā ar jauno likumu vēl ir daudz neskaidrību. "Šis ir kārtējais gadījums, kad likums ir vispirms, bet instrukcijas par tā izpildi pēc tam, lai gan jābūt otrādi," uzskata Priekules Pilsētas domes darbiniece Inita Rubeze. Vislielākās problēmas saistītas ar to, ka visām pašvaldībām nav tiešo saslēgumu ar Iedzīvotāju reģistru un šis jautājums nav atrisināts valstī kopumā. Priekulnieki stāsta, ka pašlaik šis jautājums tiek risināts, bet mazie pagasti cer uz valsts atbalstu. Grobiņas Pilsētas domes Kancelejas vadītāja Gunta Konopļeva stāsta, ka pašvaldība sagatavojusies jaunā likuma ieviešanai un izveidojusi datorizētu iedzīvotāju uzskaiti, kā arī tiešai sasaistei ar Iedzīvotāju reģistra datu bāzi darbā pieņemta arī iedzīvotāju uzskaites speciāliste Maija Rolava, kam turpmāk vajadzēs gādāt arī par dzīvesvietas deklarēšanas jautājumiem, tomēr tāpat kā citām pašvaldībām arī Grobiņā nav īstas skaidrības, kāda būs jaunā kārtība. Kalētu Pagasta padomes sekretāre Daiga Tilgale stāsta, ka nupat atgriezusies no Rīgas Pašvaldību mācību centrā notikušā semināra par jauno likumu un tagad viņai vēl pašai cītīgi jāizstudē visi dokumenti, lai zinātu, kā īsti rīkoties, sākot īstenot likumu dzīvē. Lielākās problēmas, ko viņa paredz, ir saistītas ar to, ka pašvaldība nav pieslēgta vienotajai datu bāzei un nevarēs operatīvi pārbaudīt šaubīgos deklarēšanas gadījumus. Lauku pašvaldības uztrauc arī nosacījums, ka pašvaldībām jāziņo Iedzīvotāju reģistram par iedzīvotājiem, kas pārcēlušies dzīvot citur, tomēr nav skaidrs, kā tās uzzinās par šo pārcelšanos. Likums nosaka, ka pašvaldībām jāpārbauda deklarācijas, par kurām ir šaubas vai par kuru pārbaudi ir saņemts rakstisks iesniegums no iestādes vai īpašnieka. Tomēr, kamēr starp pašvaldībām nebūs sakārtota elektroniska informācijas apmaiņas sistēma, šādas pārbaudes būs laikietilpīgas un sarežģītas. Tāpat pagasti uztraucas par to, kas notiks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un tā pārskaitīšanu. Ir bažas, ka sistēmā nebūs kārtības un pašvaldības var kaut kādu daļu līdzekļu zaudēt. Ir arī citas neskaidrības, tomēr viņa domā, ka daudz kas būs redzams, kad sāksies jauno izziņu izdošana un deklarēšana. "Galvenā mazo pašvaldību priekšrocība varētu būt tā, ka darbinieki savus iedzīvotājus labi pazīst un arī informācijas apmaiņa starp kaimiņu pašvaldībām notiek, kaut arī lielākoties mutiski. Iespējams, ka būs cilvēki, kas, piemēram, pretendēs uz sociālajiem pabalstiem divos pagastos, bet laukos šmaukties būs grūti, jo sociālie darbinieki jau zina, vai šis cilvēks tiešām dzīvo pagastā vai ne," uzskata I.Rubeze. Namu pārvaldes sadarbojas ar policiju Esam pieraduši, ka viss, kas saistīts ar pierakstīšanos un izrakstīšanos, tika kārtots namu pārvaldēs, kur to, ievērojot visus attiecīgos noteikumus, darīja paszines. Tagad šāda kārtība vairs nepastāv. Namu pārvaldes "Jaunliepāja" Klientu apkalpošanas un informācijas centra vadītāja Dace Liepa jau sarunas pašā sākumā uzsvēra, ka nekas īpašs nav noticis un iedzīvotājiem nav jāuztraucas. Praktiski izmaiņas attiecas tikai uz tiem, kas nolēmuši mainīt dzīvesvietu, un nav svarīgi, kāda iemesla dēļ - dzīvoklis nopirkts, pašvaldības piešķirts vai iecerēta pārcelšanās uz citu apdzīvoto vietu. Tādos gadījumos cilvēkam, kas mainījis dzīvesvietu, jāierodas Pašvaldības policijā, lai paziņotu savu jauno adresi. Un automātiski notiks cilvēka izrakstīšana no iepriekšējās dzīvesvietas, tādēļ izveidosies cieša sadarbība starp policiju un namu pārvaldēm ar regulāru informācijas apmaiņu. Un runa ir nevis par vienu īrnieku, bet par visu ģimeni uzreiz. Protams, paliek spēkā līgumi par dzīvojamo telpu īri vai mājas apsaimniekošanu. Un tieši ar to ieteicams sākt visiem, kas pārceļas uz jaunu dzīvesvietu. Par bezpajumtniekiem arī jādomā Iespējams, šodien kāds kļūdaini uzskata, ka turpmāk varēs dzīvot, kur vien ienāks prātā. Taču tas tā nav. Augstie ierēdņi uzskata, ka demokrātija ir demokrātija, bet disciplīnai valstī jābūt visās lietās. Un, ja šāda deklarēšana nav veikta, tad konkrētā persona nespēs saņemt, piemēram, izziņu no dzīvesvietas. Vēl jo vairāk, kā uzskata D.Liepa, šādam cilvēkam var rasties dažādas nepatikšanas, šķērsojot robežas. Visu sabiedrisko sfēru kompjuterizācija ļaus arī robežsargiem ielūkoties dziļāk tajos datos, kas nav uzrādīti pasē. Kaut nu tik kāds nenokļūtu situācijā, ka, būdams valsts pilsonis, nekur nedzīvo savā valstī. Protams, arī tagad dzird runājam, ka pie mums vienmēr kaut ko nepilda. Arī negatīvu piemēru ir pietiekoši daudz, kaut vai bezpajumtnieki. Ir gadījumi, kad cilvēki, kam iekrājušies milzīgi īres parādi, vienkārši pamet savu dzīvokli. Šie cilvēki ir jāapzina. Taču tāds punkts kā pieraksta anulēšana likumā ir saglabāts. Lai vismaz kāds cits varētu pārcelties uz pamesto dzīvokli. Bezpajumtnieku uzskaite nepieciešama sociālās politikas īstenošanai pilsētas mērogā. Agrāk cilvēki bez pieraksta izraisīja negatīvas emocijas apkārtējos tādēļ, ka nemaksāja par izmantojamo ūdeni. Tagad tādu parādību gandrīz nav, jo palicis pavisam maz dzīvokļu bez skaitītājiem. Bet, ja kāds pārmaiņus dzīvo vairākās vietās, piemēram, vasarā uz laukiem, tad deklarācijā jāieraksta arī otra adrese. Starp citu, tie, kam īpašumā atrodas daļēji apbūvēti zemes gabali, ir tiesīgi dzīvot šķūnī vai zem koka, motivējot ar to, ka viņš būvē māju un pašreizējie apstākļi viņu pilnībā apmierina. Vispār runa ir par papīru lietām. Prakse, iespējams, parādīs kaut ko neatbilstošu teorijai. Bet pašlaik nedz policijā, nedz namu pārvaldēs neviens neatteiksies sniegt konsultāciju tiem, kas vēl nav pietiekoši informēti.