Trūcīgie nezina, ka viņiem pienākas bezmaksas medicīniska palīdzība (92)

Kā zināms, šā gada jūlijā Stradiņu slimnīca bija spiesta atteikties no plānveida pakalpojumu sniegšanas un šobrīd nodrošina vienīgi neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tas, vai taupības nolūkos Stradiņiem nākamgad būs jāatsakās no vēl kādiem pakalpojumiem, ir ļoti atkarīgs no piešķirtā finansējuma. "Veselības ministrija pašlaik izstrādā tā saucamo negatīvo pakalpojumu grozu, un mēs nezinām ne finansējumu, ne šo grozu. Tas būs atkarīgs no šiem diviem faktoriem," norāda Veinbergs.

Uz jautājumu, vai šobrīd cilvēki cenšas ietaupīt uz savas veselības rēķina, Stradiņa slimnīcas priekšsēdētājs atbild, ka maksātspēja nedrīkstētu ietekmēt cilvēka rūpes par veselību. "Diemžēl daži no atvestajiem pacientiem nav vērsušies pie ģimenes ārsta vai izsaukuši ātro palīdzību. Līdz ar to uz slimnīcu tiek atvesti cilvēki smagā stāvoklī, novēlotām diagnozēm un ārstēšana izmaksā dārgāk gan pacientam, gan slimnīcai," secina Veinbergs.

Piešķirto naudu izmanto kūtri

Liela naudas summa ir pieejama tā saucamajā sociālajā spilvenā - ES piešķirtajā finansējumā lai sniegtu medicīnisko palīdzību trūcīgajiem. Šogad no oktobra līdz decembrim tam paredzētais finansējums ir 7,5 miljoni latu, bet nākamajam gadam atvēlēti 24,2 miljoni. Tomēr Veinbergs norāda, ka ES piešķirtie līdzekļi netiek pilnvērtīgi izmatoti – līdz šim realizēta pavisam neliela daļa no "sociālajam spilvenam" paredzētajiem līdzekļiem. Pēc provizoriskajiem aprēķiniem tie ir tikai 3 procenti.

"Informēt iedzīvotājus par to ir Veselības ministrijas uzdevums," teic Veinbergs. Tomēr liela daļa trūcīgo par viņiem pienākošos sociālo palīdzību nemaz nezina, un TVNET saņēma apstiprinājumu, ka informatīva kampaņa netiekot plānota. Par iespēju noformēt trūcīgā statusu tiekot pastāstīts pacientiem, kuri atvesti uz Stradiņa slimnīcu.

Stradiņi darbojas ar lieliem zaudējumiem

"Esam pazeminājuši samaksu arī par maksas pakalpojumiem - operācijām un ambulatorām pieņemšanām. Ja pacientam nepietiek līdzekļu, mēs slēdzam individuālu līgumu un viņš ilgākā laika posmā var apmaksāt viņam veikto operāciju vai uzturēšanos slimnīcā," teic Veinbergs. Gadījumā, ja pacients kavējas ar maksājumiem, šis jautājums tiek uzticēts parādu piedziņas kompānijām.

Stradiņu priekšsēdētājs uzsver: slimnīca ir komercsabiedrība, kura šobrīd darbojas ar lieliem zaudējumiem: "Viena diena reanimācijā izmaksā 272 latus, no kuriem valsts sedz 58, bet pārējā summa jāsedz mums. Šogad tika samazināti gan tarifi, gan atalgojums darbiniekiem. Tarifā ir iekļauta ne tikai darba alga. Piemēram, veicot sirds operāciju, kurā tiek nomainīts vārstulis, Stradiņu slimnīca maksā piegādātājam tādu summu, par kādu ir noslēgts līgums. Turklāt valsts mums samaksā par 10 procentiem mazāk, kas atkal rada zaudējumus."

Tas pats attiecas arī uz radioloģiskajiem izmeklējumiem, ja tiek ievadīta kontrastviela. "Mēs piegādātājam maksājam nolīgto naudas summu, bet aģentūra mums maksā 10 procentus mazāk,"  – tā Veinbergs.