Godmanis un Slakteris ar saviem parakstiem parlamenta vietā apsolīja aizdevējiem kā tiks celti nodokļi, iesaldētas pensijas, samazinātas algas un kāds būs budžeta deficīts. To drīkstēja darīt vienīgi Saeima un Satversmes tiesa tagad to apstiprinājusi. No tā secināms, ka nākamais solis būtu Godmaņa un Slaktera saukšana pie atbildības par Satversmes pārkāpšanu un amatpersonas dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
Neviens no abiem minētajiem gan savu vainu nav atzinuši. Tobrīd visu esot noteikusi lielā steiga, lai Latvija ātrāk saņemtu aizdevēju palīdzību.
MĀRIS LEJNIEKS, LU Juridiskās fakultātes lektors: "Ja tas skar budžetu, nodokļus vai citu jautājumu, kas ir regulēts Latvijas Republikas likumdošanā, tātad tas ir likumdošanas ceļā nokārtojams jautājums. Tādā gadījumā šāds starptautisks līgums, vienalga, vienā vai vairākos dokumentos, vienalga ar kādu nosaukumu, ir jādod Saeimas ratifikācijai, ja tas nav izdarīts, tad var izveidoties Satversmes 68.panta pirmās daļas pārkāpums."
MAREKS SEGLIŅŠ, Tieslietu ministrs (TP): "Ko nu es gan zinu pilnīgi noteikti, vērtējot Godmaņa kungu un Slaktera kungu, katrā ziņā viņus nevadīja nekāds ļauns nodoms!"
Par labu Godmanim un Slakterim tiek minēts arī tas, ka sekas jau novērstas, jo vēlāk, pieņemot lēmumus par budžetu, Saeima tomēr piekrita skarbajiem risinājumiem, ko abi bija aizdevējiem apsolījuši. Tomēr visi Nekā Personīga apjautātie politiķi ir vienprātīgi, ka Slaktera un Godmaņa iedibinātā prakse nav bijusi laba un ir jāatrod veids, kā līdzīgus gadījumus novērst turpmāk. Valdībā bija cerēts risinājumus apspriest vēl vecgada pēdējās darbadienās, taču tas neizdevās.
VALDIS DOMBROVSKIS, Ministru prezidents (JL): "Faktiski uzdevums Tieslietu ministrijai bija dots jau uz šodienas Ministru Kabineta sēdi, bet, nu, protams, jāatzīst, ka laika grafiks ir saspringts un Tieslietu ministrija nebija paspējusi šos priekšlikumus sagatavot." Tieslietu ministrs gaida, lai vispirms skaidrībā tiek juristi, kuru starpā pagaidām ir ļoti atšķirīgi viedokļi. Mareks Segliņš: "Neesmu tik pašpārliecināts vai tik plātīgs, lai uzskatītu, ka varu būt galvenais juridiskais korifejs tik specifiskā nozarē – šeit nu kārta būtu profesoriem, speciālistiem, universitātes mācībspēkiem!"
Kā viens no risinājumiem, lai panāktu Satversmes gara un burta ievērošanu, tiek minēta arī iespēja, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem slēgtās vienošanās, gan turpmākās, gan bijušās, tomēr tiktu nodotas ratificēšanai Saeimā. DZINTARS RASNAČS, Saeimas sekretārs (TB/LNNK): "Manuprāt, būtu pareizi to darīt tomēr. Nu it kā tas ir izdarīts netiešā veidā ar likumu par 2010.gada budžetu pa lielākai daļai. Bet, ievērojot, ka finanšu saistības ir lielākā laika posmā, un , paļaujoties uz to, ka tomēr nākamais parlaments rīkosies tiesiski pēctecīgi, tad, protams, pareizāk būtu šīs lietas akceptēt."
Saeima no Ziemassvētku brīvdienām atgriezīsies nākamnedēļ un labākais problēmas risinājums tikšot meklēts, aicinot palīgā arī parlamenta Juridiskā biroja speciālistus.
