Pirms iegādāties bēniņu vai pagrabstāvu telpas, kas privatizētas kā mākslinieku darbnīcas, vajadzētu pārliecināties, vai tās patiešām kalpo savam sākotnējam mērķim un vai nav privatizētas nelikumīgi. Likums nosaka, ka bēniņi un pagrabi ir koplietošanas telpas, uz kurām vienādas tiesības ir visiem ēkas iemītniekiem. Tomēr prakse rāda, ka mākslinieku darbnīcu privatizācijas aizsegā veikli darboņi ar valsts amatpersonu atbalstu tiek pie vieglas peļņas.
729 mākslinieku darbnīcas – bērniņi, privatizēti peļņas nolūkos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jānis Ilsteris, Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors: „Ja jūs esat nopircis bēniņus un redzat, ka tur nekas nav izbūvēts un nav mākslinieku darbnīcas, no jums šie bēniņi tiks attiesāti un vēl jo vairāk – jūs nevarēsiet pieprasīt zaudējumu atlīdzību no pārdevēja.”
Report.: Zaudētāju lomā nonāk arī mājas iedzīvotāji, kuriem no koplietošanas telpu nonākšanas citu rokās neatlec ne santīms. Piemēram, Baznīcas ielas četrdesmit piektajā namā mākslinieku darbnīcas nekad nav bijušas, bet to, ka bēniņiem uzradies saimnieks, kurš iecerējis vēsturiskajam namam nelikumīgi uzbūvēt vēl vienu stāvu, mājas iemītnieki uzzinājuši tikai atskanot būvdarbu trokšņiem.
Jānis Ilsteris, Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors: „Otrs variants ir tas, ka tie bēniņi ir izbūvēti nevis kā mākslinieku darbnīcas, bet kā dzīvokļi, tātad robežu novilkt, vai tā mākslinieku darbnīca vai dzīvoklis, arī grūti. Tātad jūs kā izbūvēto bēniņu pircējs domājat, ka tur viss ir kārtībā, tad varētu risināt jautājumu, ka jūs esat labticīgais valdītājs un tad jūs varat vērsties jau pret pārdevēju un prasīt zaudējumu atlīdzību.”
Report.: Lielākā daļa no septiņsimt divdesmit deviņām mākslinieku darbnīcām Rīgā privatizētas peļņas nolūkā, konstatējusi Valsts kontrole. Piemēram, Rīdzenes ielas ceturtā nama bēniņi privatizēti par piecdesmit sešiem latiem kvadrātmetrā, bet pēc dažiem mēnešiem pārdoti jau par desmit reizes lielāku cenu. Lieki teikt, ka privatizētājam ar mākslinieku ģildi nav nekāda sakara. Dažs īsā laikā pamanījies tikt pat pie astoņām mākslinieku darbnīcām, tikpat ātri pārdodot tās tālāk!
Raits Černajs, valsts kontrolieris: „Es arī bieži lasu sludinājumus, joprojām parādās – pārdodam bēniņus – skaidri un gaiši. Es domāju, zem šāda sludinājuma droši jau ir kaut kāda veida nelikumība, varbūt izņemot gadījumu, kad tas ir privātīpašums, bet arī privātīpašnieks nevar pārdot bēniņus tādā vienkāršā veidā, arī tad ir jābūt saskaņotam gan ar ugunsdzēsējiem, gan ar elektroinspekciju.”
Report.: Par nelikumīgu bēniņu privatizāciju ierosinātas deviņas krimināllietas pret valsts amatpersonām un celtas septiņpadmit civilprasības, lai telpas nonāktu to likumīgo īpašnieku rokās. Pirmās divas prasības prokuratūra pirmajā instancē gan ir zaudējusi, tomēr lēmumi ir pārsūdzēti.