Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Šī vietne izmanto sīkdatnes (cookies angļu val.), lai analizētu mūsu datplūsmu, uzlabotu satura kvalitāti, pielāgotu saturu lietotāju vajadzībām un optimizētu tās darbību. Sīkdatnes mūsu vietā un tikai atbilstoši norādītajiem mērķiem var pārvaldīt arī mūsu sadarbības partneri (trešās personas – datu apstrādātāji (operatori), piemēram, Google Analytics). Sīkāk par sīkdatnēm un to dzēšanu lasi šeit

475,5 tūkstošiem ienākumi zemāki par nabadzības riska slieksni

Foto: LETA

2009.gadā 475,5 tūkstošiem jeb 21% iedzīvotāju ienākumi bija zemāki par nabadzības riska slieksni, kas ir 160 latu mēnesī, rēķinot uz vienu ekvivalento patērētāju, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP)

Strādājošiem samazinās; pensionāriem palielinās

Ceturtdien CSP publiskotajā pētījumā par būtiskākajām izmaiņām mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apmērā un struktūrā sacīts, ka 2009.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, veidoja 214 latu, kas ir par 16% jeb 40 latiem mēnesī mazāk nekā 2008.gadā.

"Situācija 2009.gadā ar mājsaimniecību ienākumiem ir bijusi vairāk nekā neordināra -

lielākajai daļai strādājošo mājsaimniecību ienākumi caurmērā samazinājās, bet pensionāru mājsaimniecībās (26% no kopējo mājsaimniecību skaita) tie saglabājās stabili vai pat pieauga,"

atzina CSP.

Tās dati atklāj, ka mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi darba samaksas veidā, rēķinot uz katru personu mājsaimniecībā, 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir samazinājušies par 24% jeb 46 latiem. Savukārt pensionāru mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apmērs 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir palielinājies par 10%, pat ņemot vērā vecuma pensijas ieturējumus, kas bija spēkā no 2009.gada jūlija.

Sarūk plaisa

"Samazinoties kopējam mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apmēram, sarukusi plaisa starp turīgākajiem sabiedrības locekļiem un trūcīgākajiem jeb ienākumu nevienlīdzība," atzina CSP, norādot, ka ienākumu kvintiļu attiecības indeksa vērtība ir samazinājusies no 7,3 reizēm 2008.gadā līdz 6,9 reizēm 2009.gadā. Savukārt "Džini" koeficients, kas raksturo ienākumu nevienlīdzību, ir sarucis no 37% līdz 36% (koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība, bet, jo vairāk koeficients tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība).

21% zem nabadzības sliekšņa

Statistikas pārvaldē arī uzsvēra, ka, sarūkot kopējam ienākumu apmēram valstī, nabadzības riska slieksnis 2009.gadā ir samazinājies. 2009.gadā saskaņā ar pētījuma datiem

475,5 tūkstošiem jeb 21% iedzīvotāju ienākumi bija zemāki par nabadzības riska slieksni, kas ir 160 latu mēnesī,

rēķinot uz vienu ekvivalento patērētāju.

"Uz pētījuma rezultātu bāzes aprēķinātie nabadzības indikatori liecina par paradoksālu situāciju - jo zemāki ir valsts iedzīvotāju ienākumi, jo mazāks ir iedzīvotāju skaits, kuru ienākumi ir zemāki par nabadzības riska slieksni. Jāatzīst, ka sabiedrība ir kļuvusi vienādi mazāk turīga un ar šādu nosacījumu relatīvais rādītājs - nabadzības riska indekss - ir sarucis līdz ar vispārējo vidējo ienākumu līmeņa pazemināšanos," klāstīja CSP un piebilda: lai izprastu šo situāciju, ir jāaplūko nabadzības riskam pakļauto personu piederība atsevišķām sociāli ekonomiskām grupām.

CSP atzina, ka nabadzības riska indekss 2009.gadā visstraujāk ir samazinājies pensionāriem. Pensionāri bija vienīgā sociālā grupa, kuras ienākumi 2009.gadā nevis saruka, bet pat nedaudz pieauga. 2009.gadā izmaksātais vidējais vecuma pensijas apmērs pieauga par 16%, sasniedzot 163 latus mēnesī, kas pārsniedza nabadzības riska slieksni (160 latu). Uz kopīgā izmaksāto pensiju pieauguma fona ir sarucis nabadzības riska indekss vientuļajiem pensionāriem (65 gadi un vecāki), tas gan nenozīmē, ka šīs personas ir kļuvušas turīgākas, bet viņu rīcībā esošo ienākumu līmenis 2009.gadā ar stabiliem vai pat pieaugušiem ienākumiem 65% gadījumu bija virs nabadzības riska sliekšņa, un tikai 35% no vientuļām personām šajā vecuma grupā tika pakļautas nabadzības riskam. Tas ir daudz mazāk nekā 2008.gadā, kad bija 80%.

Jaunieši kļuvuši nabagāki

Statistikas pārvaldē klāstīja, ka ir pieaugusi Latvijas iedzīvotāju atkarība no sociālajiem transfertiem. 2008.gadā 19% no ienākumiem veidoja sociālie transferti, bet 2009.gadā jau 28%. Nabadzības riska indekss, kas tiktu rēķināts bez visu veidu sociālajām izmaksām, 2009.gadā sasniegtu 44%, kas ir lielākais rādītājs kopš 2004.gada.

Tajā pašā laikā aprēķinātie nabadzības indikatori liecina, ka nabadzības risks 2009.gadā vairākām iedzīvotāju grupām, tostarp jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, tomēr pieaudzis.

CSP arī atzina, ka 2009.gadā arvien vairāk nabadzības riskam tika pakļautas mājsaimniecības ar bērniem. Visu veidu mājsaimniecības ar bērniem veido vairāk nekā trešo daļu no mājsaimniecību kopējā skaita (38% 2009.gadā), un tajās dzīvoja vairāk par pusi (57%) no kopējā personu skaita mājsaimniecībās. Teju ceturtā daļa no tām 2009.gadā bija saskārušās ar nabadzības risku. Daudz lielāks risks nonākt nabadzībā joprojām ir nepilnām ģimenēm un tām ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu.

287 Komentāri