Tautas nobalsošana par 10.Saeimas atlaišanu notiks 23.jūlijā, pirmdien sēdē vienbalsīgi nolēma Centrālā vēlēšanu komisija. Tās vadītājs Arnis Cimdars sēdē paskaidroja, ka galīgais iespējamais termiņš izvēlēts, lai atbilstoši procedūrai pagūtu nodrošināt balsojuma iespēju ārzemēs dzīvojošajiem balsstiesīgajiem, tostarp balsojumu pa pastu.
Referendums par 10.Saeimas atlaišanu notiks 23.jūlijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jautājums būs "Vai jūs esat par 10.Saeimas atlaišanu?"
Savukārt iepriekš izteiktais minējums par referenduma organizēšanu 30.jūlijā neietilpst Satversmē noteiktajā termiņā – ne ilgāk par diviem mēnešiem kopš rīkojuma izsludināšanas par Saeimas atlaišanu –, jo prezidents to oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicējis jau svētdien, 29.maijā, paskaidroja Cimdars.
Sēdes laikā gan izskanēja arī citi varianti par iespējām referendumu rīkot ātrāk, piemēram, 9. vai 16. jūlijā, jo jūlija beigās daudz cilvēku izvēlas doties atvaļinājumā. Tomēr šis netika atzīts par pietiekamu argumentu.
Balsošana pa pastu gan ir smagnējs nobalsošanas veids – balsotājam pieteikšanās brīdī pasē jāsaņem spiedogs par piedalīšanos tautas nobalsošanā un tas jāpaveic trīs nedēļas pirms nobalsošanas. Tomēr arī ārzemēs, kā ierasts, savu balsi varēs nodot tam paredzētajos iecirkņos.
Piedalīties tautas nobalsošanā varēs, dodoties uz jebkuru iecirkni Latvijā vai ārzemēs, ņemot līdzi pasi, uzsvēra Cimdars.
Referendumā nobalsošanas zīmes jautājums būs "Vai jūs esat par 10.Saeimas atlaišanu?", uz ko būs divas iespējamās atbildes – par un pret. Ņemot vērā, ka tautas nobalsošanā aploksnes neizmanto, vēlētājam lietojama vienīgi nobalsošanas zīme, uz kuras tiks uzspiests attiecīgā balsošanas iecirkņa spiedogs.
Referenduma izmaksas aptuveni divi miljoni latu
Referenduma izmaksas būs aptuveni divi miljoni latu. Līdzīgas izmaksas būs arī Saeimas ārkārtas vēlēšanu noorganizēšanai, ieskaitot paredzamos sadārdzinājumus saistībā ar vēlēšanu noorganizēšanu paātrinātā kārtībā nekā ierasts, paskaidroja Cimdars.
Atbilstoši Satversmei – pieņemot, ka tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izteiksies par Saeimas atlaišanu, tā būs uzskatāma par atlaistu un būs izsludināmas jaunas vēlēšanas. Tām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Līdz ar to aptuveni tās varētu notikt 17.septembrī, pastāstīja Cimdars.
"Kandidātu sarakstu iesniegšana un pārējā organizatoriskā puse [pirms vēlēšanām] notiks ārkārtas režīmā. Viss notiks ļoti saīsinātos termiņos," teica CVK vadītājs.
Zatlers 28.maijā ierosināja atlaist Saeimu
Jau ziņojām, ka, pamatojies uz Satversmes 48.pantu, Valsts prezidents Zatlers 28.maijā ierosināja atlaist Saeimu. Ja Latvijas pilsoņi referendumā nobalsos par parlamenta atlaišanu, tiks rīkotas jaunas Saeimas vēlēšanas.
Savā runā Zatlers akcentēja, ka 26.maija Saeimas balsojums, kas nedeva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā, "ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēju un tiesisko varu". Saeima savā balsojumā izrādīja necieņu pret tiesu varu, uzsvēra Zatlers, un tā nav pirmā reize - 9.Saeima neapstiprināja amatā ģenerālprokuroru, kuru virzīja tiesu varas augstākā amatpersona.
Zatlers savā runā brīdināja par interešu grupu patvaļu un "demokrātijas privatizāciju".