Liepājas dome, kas pirms dažiem gadiem vairāk nekā 16 tūkstošus latu par 13 lappuses garu vidusskolnieka līmeņa sacerējumu sliktā latviešu valodā samaksāja eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas firmai, ir spērusi lielu soli uz priekšu un avansā apmaksājusi 90 procentus no 3,03 miljonus latu vērtā pilsētas koncertzāles tehniskā projekta, raksta portāls "Pietiek.com".
"Projekta gatavība ir zaļa"
Liepājas pilsētas koncertzāles projektu izstrādā austriešu arhitektu firma Giencke & Company, un tas domē iesniegts pagājušā gada beigās ar papildinājumiem šā gada 31. janvārī. Tiek ziņots, ka pat Austrijas arhitekta Folkera Gīnkes Latvijas partneris Juris Poga atzinis - „projekta gatavība ir zaļa”, savukārt projektu uzraugošā SIA Būvkonsultants atzinusi, ka „tehniskais projekts ir jālabo, jāpapildina jautājumos par vides pieejamības, ugunsdrošības, ēkas energoefektivitātes, ekspluatācijas risinājumiem un par atbilstību Latvijas būvnormatīviem un ekonomiskajām un vides prasībām”.
Šie diplomātiskie atzinumi patiesībā nozīmē to, ka iespaidīgu avansu Ulda Seska vadītā Liepājas dome avansā samaksājusi par faktisku makulatūru, norāda portāls.
„Tā rezultātā pašvaldība par saņemto nederīgo tehnisko projektu ir jau faktiski avansā samaksājusi gandrīz trīs miljonus latu – apmēram 90 procentus no kopējās projekta vērtības.
Pavisam koncertzāles „priekšdarbiem” ir jau iztērēti gandrīz seši miljoni latu. Projekta uzraudzības padomes, kas faktiski tika nodibināta tad, kad arhitekts jau bija saņēmis visu „pieticīgo avansu”, locekļi netika informēti par tehniskā projekta brāķi un citām hroniskām ķibelēm,” situāciju portālam raksturo domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds.
Arhitektoniski analfabētisks projekts
Savukārt arhitekts Gundars Vērpe atzīst, ka „projekts izrādījās diletantisks un arhitektoniski analfabētisks.Saskaņā ar Vērpes pārliecību, „iesniegtajā tehniskā projektā katrs arhitektūras daļas rasējums ir pārpilns kļūdām un rupjiem likumdošanas pārkāpumiem. Piemēram, austriešu izstrādātajā projektā jaunbūvētās mūzikas skolas klasēs nav iespējams nokļūt cilvēkiem ar kustību traucējumiem; ugunsgrēka gadījumā evakuācijas kāpnes ved uz pagrabu - uz strupceļu; nav iespējams nokļūt uz ēkas jumta un projektā nav pat izstrādāta lielākā daļa kāpņu; mūzikas skolas flīģeļu klasēs nav iespējams ievietot mūzikas instrumentu, u.c. paviršības.
Sesks par iztērēto naudu klusē
Tikmēr Sesks par iztērēto naudu un iegūto rezultātu pagaidām klusē. Turklāt oficiāli ar projekta ekspertīzes atzinumu nav bijis iespējams iepazīties pat domes opozīcijas deputātiem, - kā norāda Kesenfelds, viņam pēc būtības paziņots, ka „ekspertīzes rezultātus man nedos tik ilgi, līdz tie tomēr kaut kā nebūs kļuvuši pozitīvi”.
Seska vadītā pašvaldība pašlaik gaida projekta labojumus un pilnveidojumus, kuri solīti līdz 16. maijam, taču vēl joprojām nav saņemti.
